Šajā darbā tiek apskatīti integrētas iekārtas, kas ļauj korporācijām izveidot savu tīklu, neizmantojot parasto publisko telekomunikāciju tīklu, bet izmantot datu pārraides tīklu. Kā parāda prakse, tas ir ērtāk un ekonomiski lētāk.
Pāradīti korporatīvo tīklu savienošanas veidi, izmantojot dažādu datu pārraides tīklu veidus.
Mūsdienu telekomunikāciju tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka piedāvātās iespējas veikt visdaudzveidīgāko datu pārraidīšanu vēl nav pat pilnībā aptvertas. Taču uzņēmumu un organizāciju jeb korporatīvajiem tīkliem ir raksturīga viennozīmīga tendence pieaugt, vienlaikus strauji palielinoties arī pārraidāmās informācijas apjomam. Līdz ar to drastiski pieaug arī ar korporatīvo tīklu uzturēšanu saistītie izdevumi. Vislabākais veids, kā samazināt pēdējos – minimizēt uzturamo tīklu skaitu. Ņemot vērā to, ka lauvas tiesu no šiem izdevumiem izraisa tieši visai dārgo sakaru kanālu uzturēšana, visai loģiska ir nepieciešamība paaugstināt to izmantošanas efektivitāti. Tas ir panākams, radot vienotu infrastruktūru, kas spētu nodrošināt visdažādāko trafika veidu (datu, balss, video utt.) integrētu pārraidīšanu pa vieniem un tiem pašiem tīklu maģistrālajiem kanāliem. Tādējādi tiktu samazināts piekļuves līniju skaits un pēc iespējas optimāli noslogoti tālo sakaru kanāli.
Tā kā šodienas uzņēmumiem vislielākais komunikāciju apjoms saistās ar balss sakariem (telefonu tīkli – kā iekšējie, tā arī publiskie) un ar visdažādākās ciparu informācijas jeb datu pārsūtīšanu un apstrādi (datortīkli), tad ir apliecinājies sekojošais – korporatīvie tīkli ir jāveido tā, lai tie vienotā struktūrā spētu veikt gan datu, gan balss pārraidīšanu.
Tā kā Lattelekom ciparu nomāto līniju cenas ir atkarīgi no līnijas garuma, tad izdevīgākā topoloģija, veidojot korporatīvo tīklu, bija savienot birojus virknes slēgumā. Tā varēja samazināt tīkla ekspluatācijas izdevumus, optimizējot nomāto līniju garumu un izvēloties nepieciešamo datu pārraides ātrumu starp tiem. Šāda risinājuma būtisks trūkums bija nepieciešamība katrā mezgla punktā uzstādīt sarežģītāku datu plūsmas komutācijas aparatūru un biroju telefona centrāles (PBX), kas prot strādāt ar tā saucamo “izsmērēto” numerāciju. Tas palielina tīkla izveidošanas izmaksas. Šodien korporācijas var izmantot optimālus risinājumus.
1. Korporatīvie tīkli
1.1. Definīcija
Teorijas sistēmas terminos informācijas sistēma Korporācija – ir sarežģīta sistēma, kas ir orientēta uz mērķiem. Seko sistēmas teorijām un ņemot vērā būtisko sadalīto dotās sistēmas raksturu, mēs secinām par to, ka uz tā pamata jāievieto centralizēto komunikācijas un koordinācijas principu.
Korporācija sastāv no daudziem uzņēmumiem un organizācijām, kas ir ar lielu patstāvīgas pakāpes. Pie tām savā darījumā orientējas uz konkrētu mērķi. Lai nodrošinātu tās panākumu, savā attīstīšanā korporācija jūt vajadzību pēc tieši organizējošas koordinācijas, kas ietilpst tās uzņēmumu un organizāciju sastāvā. Tāda koordinācija iespējama tikai tad, kad ir efektīva centralizēta komunikācijas sistēma (korporatīvais tīkls).…
