Korsikas valdzinājums

Korsika ir ir pavisam cita, no ierastās ļoti atšķirīga pasaule. It kā Francija (vismaz oficiāli), tomēr ne miņas no franciskā šarma, elegances un viegluma. Neskarta, pat mežonīga daba, nelielas, vienkāršas pilsētiņas un ciemati, atturīgi iedzīvotāji, kuri mīl savu dzimteni un ir lepni, ka spējuši to pasargāt no globālās civilizācijas spožuma un posta.

Formāli viņi it kā cenšas ievērot Francijas likumus, bet īstenībā dzīvo pēc saviem, gadsimtus veciem, nerakstītiem un tātad daudz stiprākiem likumiem. Arī vendeta (asinsatriebība) nav pilnīgi aizmirsta. Neviens korsikānis neuzskata sevi par francūzi un savu dzimteni par Franciju – tikai vieni to cenšas neizrādīt, bet citi nepārprotami demonstrē savu nostāju.

Korsika ir trešā lielākā Vidusjūras sala pēc Sicīlijas un Sardīnijas un atrodas 170 kilometrus no Francijas piekrastes. Tās platība ir 8721 km2 – apmēram trešā daļa no Sardīnijas, kas atrodas 14 kilometrus uz dienvidiem un pieder Itālijai. Dienvidu–ziemeļu virzienā Korsika izstiepusies nepilnus 400 kilometrus un no putna lidojuma mazliet atgādina dūrē savilktu roku ar izstieptu rādītājpirkstu, kas norāda tieši uz Dženovu. Tā ir kalnainākā un viena no gleznainākajām Vidusjūras salām. Ne velti jau senie grieķi to sauca par Skaistuma salu. Korsikai daba devusi visu – augstus kalnus ar bieziem mežiem un sniegotām virsotnēm, skaistas ielejas, pasakainas puķes, stāvas klintis un tīras smilšu pludmales, kurām Francijas kontinentālā piekraste nespēj līdzināties. Milzīgais Korsikas dabas parks kā unikāla vērtība iekļauts UNESCO pasaules aizsargājamo objektu sarakstā. Īpaši gleznaina ir daudziem līčiem izrobotā salas rietumu piekraste. Paši korsikāņi savu dzimteni bieži dēvē par "septiņu vēju zemi", jo tā pakļauta septiņiem dažādiem vējiem.

…