Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1990. gada, mūsu valsts ir mērķtiecīgi virzījusies uz attīstību – gan politisko, gan ekonomisko. Attīstības process nav vienmērīgs. Pie mums ienāk ne tikai pasaules pozitīvā pieredze, bet arī negatīvās vēsmas. Pie tām ir pieskaitāma arī korupcija, kas, neapšaubāmi, Latvijā pastāv. Tā pastāv jau no pašiem valsts pirmsākumiem, taču visspēcīgāk tā izpaužas tieši pēdējo gadu laikā. Valdība, sadarbībā ar dažādām institūcijām, ir uzsākusi izstrādāt dažādus korupciju regulējošus un ierobežojošus likumprojektus, izmanto Eiropas Savienības strukturālā fonda «Phare» līdzekļus, lai veiktu pētījumus par korupcijas izplatību Latvijā, izmanto sabiedrības par atklātību «Delna» veiktos pētījumus, lai reāli novērtētu situāciju šajā jautājumā. Taču nevar viennozīmīgi pateikt, ka šāda valdības rīcība ir lielākais tās ieguldījums korupcijas izplatības apkarošanā. Tikai 1997. gadā tika izveidota Korupcijas novēršanas padome, taču pašreizējā valdības vilcināšanās jaunāko likumdošanas aktu izstrādē ir skaidrojama vienīgi kā augstākās varas neieinteresētība korupcijas apkarošanā, tādējādi pierādot gan savu bezspēcību tās apkarošanā, gan varas pārstāvju ieinteresētību, lai valstī lielākā vai mazākā mērā korupcija pastāvētu. Kas mums liek domāt, ka iepriekšminētais atbilst patiesībai? Ir sarežģīti rast atbildi uz tamlīdzīgu jautājumu, taču savā darbā mēs centīsimies pierādīt to, ka korupcija Latvijā pastāv dažādos varas līmeņos, bet valsts nav ieinteresēta rast nepieciešamo risinājumu, lai situāciju uzlabotu, tādējādi neliekot ciest savas valsts iedzīvotājiem, kā arī uzlabotu Latvijas «stāju» pārējo Eiropas valstu acīs, kurās korupcija nav tik ļoti izplatīta parādība.
Mūsuprāt, korupcijas attīstības galvenais pamatnoteikums ir valsts ekonomiskā situācija. Tikai pavisam nesen mūsu valsts ieguva neatkarību un kā jau iepriekš tika minēts, līdz ar to valstī sāka attīstīties korupcijas un korumpēto ļaužu pasaule. Kāpēc tieši valsts ekonomiskā situācija rada priekšnoteikumus korupcijas attīstībai? Pirmkārt, mūsu valsts ir jauna valsts, ekonomiskā situācija nav nostabilizējusies, nav izveidojies iedzīvotāju vidusslānis, taču ir izteikts nabadzīgo un bagāto iedzīvotāju slānis. Otrkārt, Latvijā patlaban notiek dažādu grupējumu cīņa par varu – kurš būs tas, kuram tiks “gardākais” kumoss, kurš spēs vadīt pār lielākiem uzņēmumiem un īpašumiem. To pierāda pašreizējās nesaskaņas starp valdību un “Latvijas Kuģniecību” (neveiksmīgi organizētais tankkuģu būves konkurss), Privatizācijas aģentūras pilnvarnieku un valdes locekļu starpā (nesenais skandāls ap aģentūras valdes locekli Didzi Azandu), nerimstošie strīdi starp personām, kurām Latvijā ir ietekme gan masu saziņas līdzekļos, gan ekonomikā, gan politikā (Aivars Lembergs un Andris Šķēle), kā arī neretie uzbrukumi sabiedrībā pazīstamiem uzņēmējiem un dažādu grupējumu līderiem. Līdzīgus piemērus vēl varētu minēt ļoti daudz. Korupcijas priekšnoteikums ir arī mūsu valstī pagaidām vēl neizstrādātā atalgojumu sistēma, kad valsts sektorā strādājošie ar savu atalgojumu nespēj nodrošināt ģimeni, un viņi praktiski ir spiesti pieņemt dažādus piedāvājumus. Tādējādi valsts pati it kā grūž ierēdņus un pārējos valsts sektorā strādājošos turpināt izplatīt korupciju. Atalgojuma sistēmas sakārtošana būtu liels solis uz priekšu šī jautājumā risināšanā. …
