Korupcijas jēdziena izcelsme un attīstība
Jau agrīnajās tiesību vēstures liecībās atrodamas ziņas par korupcijas nosodījumu. Mozus grāmatā ir teikts: “Tev būs iecelt sev tiesnešus un ierēdņus visos savos vārtos, viņi lai tiesā tautu ar taisnu tiesu. Tev nebūs tiesu pārgrozīt, tev nebūs uzlūkot neviena vaigu, tev nebūs uzpirkšanas dāvanas ņemt, jo tās apstulbo gudro acis un pārgroza taisno lietas. Tikai pēc taisnības, pēc taisnības vien tev būs tiekties.” Jesajas grāmatā atzīmēts: “Bēdas lai tiem, kas dāvanu dēļ attaisno vainīgo un atrauj taisnību nevainīgajam!” Savukārt debesu labumi tiek solīti tam, kurš “taisnībā staigā un patiesību runā, kas noraida izspiestu mantu, kura rokas nepieņem dāvanas”.
Senākie vēstures avoti, kuros pieminēti pasākumi korupcijas ierobežošanai ir agrīnākā valstiskā formulējuma – Senās Babilonijas – vēsturiskās ziņas par centieniem novērst korupciju, kas vēsta, ka senās pilsētvalsts Lagašas (pašreizējā Irākas teritorija) valdnieks Uruinimgina (aptuveni 2365.g.p.m.ē.) reformēja valsts pārvaldi nolūkā pārtraukt savu ierēdņu un tiesnešu ļaunprātības, kā arī ierobežot nelikumīga atalgojuma saņemšanu tempļos par rituālu veikšanu.
Vēstures pieminekļos ir atrodamas ziņas par ārkārtīgi nežēlīgiem sodiem kukuļošanas gadījumā. Tā, sengrieķu vēsturnieks Hērodots (Herodotos, 484. – 425.g.p.m.ē.) stāsta, ka kāds persiešu ķēniņš licis sodīt ar nāvi tiesnesi, kurš ņēmis kukuļus, un ar viņa ādu apvilkt tiesneša krēslu, bet kāds ķēniņš Dariuss (Darius) licis sist nelietīgos tiesnešus krustā.
…
