Korupcija ir nevēlama parādība, tāpēc katra attīstīta sabiedrība meklē līdzekļus tās ierobežošanai. Šādi līdzekļi ir ētiskie ierobežojumi, administratīvie pasākumi, kas tiek veidoti, realizējot valsts politiku korupcijas ierobežošanas jomā., kā arī atbildības noteikšana par sodāmām koruptīvām darbībām, tādējādi izveidojot korupcijai nepārvaramu tiesību sistēmu, kad atkarībā no koruptīvā nodarījuma rakstura tiek paredzēts juridisks šāda nodarījuma novērtējums un atbildība par to.
Krimināltiesiskie līdzekļi jāpiemēro tikai smagākajos gadījumos, bet dažkārt pilnīgi pietiekams līdzeklis būs amatpersonas, kurai ir nosliece uz dienesta stāvokļa izmantošanu personiskās interesēs, atbrīvošana no amata, tādējādi izslēdzot no koruptīvo nodarījumu subjektu loka. Diemžēl praksē vērojama pretēja tendence, ka pat tāda persona, kas notiesāta par amatnoziegumu, tomēr turpina savu darbību publiskās pārvaldes struktūrās.
Par Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku 2004. un 2005. gadā iespējami izdarītajiem koruptīva rakstura (mantkārīgs nolūks) noziedzīgajiem nodarījumiem, kopumā ierosinātas 11 krimināllietas, no kurām 8 ierosinājušas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes (3 krimināllietas – KNAB). Par pamatu šo krimināllietu ierosināšanai 6 gadījumos bijusi Valsts policijas, 4 gadījumos Valsts robežsardzes un 1 gadījumā Drošības policijas darbinieku rīcība. No šīm krimināllietām 10 ierosinātas par kukuļņemšanu, no kurām viena ir saistīta arī ar starpniecību kukuļošanā, bet 1 par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas saistīta arī ar dienesta viltojumu.
Runājot par ieguvumiem un zaudējumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, mēdz spriest arī par korupciju.
Tomēr kopumā iestāšanās Eiropas Savienībā samazinās korupciju Latvijā. Eiropas Savienības līguma 29. pants nosauc korupcijas novēršanu un apkarošanu par vienu no uzdevumiem, kā izpilde ļaus radīt un nosargāt Eiropas brīvības, drošības un taisnīguma telpu. Eirosavienībā tas ir izdarāms caur ciešāku tiesisko, policijas un muitas sadarbību un, kur nepieciešams, krimināltiesību tuvināšanu. Šī līgumā iekļautā nostādne netieši atspoguļo atziņu, ka Eiropas Savienības pilnvērtīga pastāvēšana nav iespējama plašas korupcijas apstākļos.
Tāpēc, Latvijai esot kandidātvalsts statusā, Eiropas Savienība pastāvīgi ir izdarījusi spēcīgu spiedienu, lai mūsu valsts īstenotu patiesi efektīvu pretkorupcijas politiku. …
