Pilotējamie lidojumi
Voshod, Sojuz un Gemini. Nesējraķešu un kosmisko kuģu konstrukcija arvien tika uzlabota. Padomju Savienībā kosmosa kuģi Vostok nomainīja kuģis Voshod, pēc tam Sojuz un tā modifikācijas. ASV pārgāja no Mercury uz Gemini un vēlāk uz Apollo tipa kosmiskajiem kuģiem. Kuģis Voshod veica tikai divus lidojumus, toties otrā lidojuma laikā 1965. gada 18. martā pirmo reizi pasaulē atklātā kosmosā izgāja un 20 minūtes ārpus kabīnes pavadīja kosmonauts Aleksejs Ļeonovs. Viņš bija tērpts izturīgā skafandrā, kuru ar kosmosa kuģi savienoja trose. Trīs mēnešus vēlāk amerikānis Eduards Vaits atkārtoja A. Ļeonova panākumu, pavadot atklātā kosmosā 21 minūti. Viņš manevrēja kosmosā, izmantojot nelielu reaktīvo pistoli.
Drīz darbs atklātā kosmosā kļuva par samērā pierastu procedūru. Piemēram, Edvīns Oldrins Gemini - 12 lidojuma laikā strādāja ārpus kosmosa kuģa vairāk nekā 5 stundas. Cilvēki sāka arī doties kosmosā atkārtoti. Pirmais cilvēks, kurš otrreiz devās kosmiskā lidojumā, bija Gordons Kupers no kosmosa kuģa Gemini - 5 apkalpes. Gemini kosmiskā programma galvenokārt bija paredzēta, lai sagatavotos pilotējamiem lidojumiem uz Mēnesi, tāpēc tajā liela nozīme bija piešķirta manevriem kosmosā. Kosmosa kuģi Gemini - 6 un Gemini - 7, kas sākotnēji atradās 2000 km attālumā, tuvojās viens otram līdz pat 0,3 m attālumam. Vēlāk tika veiktas vairākas sakabināšanās ar speciālu, atsevišķi palaistu raķešpakāpi Agena.
1966. gadā PSRS izmēģināja jauna tipa kosmosa kuģi Sojuz. Tā konstrukcija bija tik veiksmīga, ka ar dažām modifikācijām (Sojuz - T, Sojuz - TM) tas tiek izmantots vēl šodien. Sojuz ilgākais autonomais pilotējamais lidojums ilga 18 diennaktis, bet galvenokārt šis kosmosa kuģis tiek izmantots kā transportkuģis apkalpju nogādāšanai uz orbitālajām stacijām. Nedaudz pārveidotu, šo pašu kuģi ar nosaukumu Progres izmanto arī kravu pārvadāšanai. Atšķirībā no Sojuz, kosmosa kuģis Progres uz Zemes neatgriežas, bet sadeg atmosfēras blīvajos slāņos.
1973. gada 14. maijā ASV palaida savu vienīgo orbitālo staciju Skylab. Tajā ļoti sekmīgi strādāja trīs apkalpes, katrā no tām bija trīs cilvēki. Lidojumam uz staciju un atpakaļ viņi izmantoja kosmosa kuģus Apollo. Visas trīs apkalpes uzstādīja jaunus kosmiskā lidojuma ilguma rekordus. Astronauti veica daudzveidīgus Zemes novērojumus, plašus Saules pētījumus ar speciālu Saules teleskopu bloku, kā arī tehnoloģiskus, bioloģiskus un medicīniskus eksperimentus.
1971. gadā PSRS palaida pirmo pilotējamo orbitālo staciju Saļut. Tai sekoja vairākas citas šī tipa stacijas, tai skaitā militārām vajadzībām domātās. Ilgstošs vairāku apkalpju darbs orbitālajās stacijās kļuva par galveno elementu PSRS kosmiskajā programmā. Veiksmīgākās šī tipa stacijas bija Saļut - 4, Saļut – 6 un Saļut - 7.
Saļut – 4 tika palaista 1974. gada beigās, tajā uzturējās divas apkalpes, kas kopumā pavadīja stacijā 89 dienas un veica tehniskus un bioloģiskus eksperimentus, novēroja Zemi un astronomiskus objektus. Stacijā Saļut - 6, kas darbojās orbītā no 1977. līdz 1982. gadam, uzturējās piecas pamatapkalpes, kosmonauti Vladimirs Ļahovs un Valērijs Rjumins tajā pavadīja veselu pusgadu. Pirms atgriešanās uz Zemes viņiem bija jātrenējas speciālos vakuumtērpos, lai pierastu pie apstākļiem, kas gaidāmi uz Zemes. Īsāku laiku stacijā uzturējās 11 viesapkalpes, kuru sastāvā ietilpa PSRS un citu sociālistisko valstu kosmonauti.
…
