Kosmiskie lidaparāti. (Zemes mākslīgie pavadoņi, kosmiskie kuģi, orbitālās un starpplanētu stacijas)

Cilvēkam vienmēr ir gribējies izzināt nezināmo un sasniegt nesasniedzamo. Un droši vien šī vēlme izzināt un ko sasniegt arī ir pirmo kosmisko lidaparātu būves pamatā, par spīti sākotnēji lielajam neiespējamības faktoram.
Vēl tikai pirms dažiem gadu desmitiem lidojumi kosmosā bija skatāmi zinātniskās fantastiskas filmās un lasāmi tāda paša žanra grāmatās. Bet laiks iet un viss mainās! Mūsdienās no Zemes regulāri startē kosmiskie kuģi ar mērķi nogādāt kosmosā Zemes mākslīgos pavadoņus, starpplanētu stacijas un kosmonautus.
Vispārīgi skatoties, kosmiskie lidojumi ir kļuvuši iespējami divu izgudrojumu rezultātā. Pirmais izgudrojums ir raķešdzinējs – vienīgais dzinējs, kas ir spējīgs darboties kosmiskajā vakuumā. Un savukārt otrs izgudrojums ir dators, kas nepieciešams kosmosa kuģa vadīšanai un kontrolēšanai.
Bet to, kādi tad īsti ir šie lidaparāti un kādas ir to funkcijas un nozīme, uzzināsiet lasot šo manu referātu tālāk.
Kosmiskā lidaparāta nogādāšanai orbītā izmanto nesējraķeti. Nesējraķetei parasti ir vairākas pakāpes, katrai no tām ir savi dzinēji un bākas, kurās iepildīta degviela un oksidētājs. Lidojuma laikā pēc degvielas izlietošanas pakāpes tiek atdalītas un nokrīt atpakaļ uz Zemes. Vairākumā gadījumu otrreizējai izmantošanai tās vairs nav derīgas ( izņemot ASV kosmoplāna Space Shuttle pirmo pakāpi.) Šobrīd kosmiskos startus aktīvi veic ASV, Eiropas kosmiskā aģentūra (European Space Agency, ESA), kas pārstāv Rietumeiropas valstu intereses, kā arī Japāna, Krievija un Ķīna. Eiropas kosmiskā aģentūra, kurā ietilpst 15 Eiropas valstis un kuras galvenais darba virziens ir lietišķas ievirzes pavadoņu izstrādāšana un palaišana kosmosā, izmanto nesējraķetes Ariane modifikācijas (Ariane – 1, 2, 3, 4, 5). Jaudīgākā no tām ir Ariane – 5(skat. attēlu), kas spēj pacelt pārejas trajektorijā uz ģeostacionāro orbītu, t.i., orbītā ar augstu apogeju aptuveni 7 tonnas smagu pavadoni.…