Finansu grāmatvedības galvenais uzdevums ir uzņēmuma darbības finansiālā rezultāta – peļņas vai zaudējumu noteikšana. Tai jādod pareiza informācija par uzņēmuma finansiālo stāvokli – tā līdzekļiem, saistībām un pašu īpašuma lielumu. Tāpēc finansu grāmatvedībā ir izveidota kontu sistēma, kas pamatojas uz diviem pārskata dokumentiem – grāmatvedības pārskata bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Gada laikā visi konti, kuros uzkrāj informāciju šo divu pārskata dokumentu sastādīšanai, veido vienu bilances sistēmu. Tā sastāv no divām lielām kontu grupām – bilances kontiem, kuru gala saldo veidos pārskata bilanci, un operāciju kontiem, kuri gala rezultātā veidos peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Visi šie konti ietilpst uzņēmuma kontu plānā un ir savstarpēji saistīti ar divkāršo ierakstu, vispirms apskatot līdzekļu uzskaites kontus, tad līdzekļu avotu kontus un pēc tam ieņēmumu un izdevumu kontus. Likuma “Par uzņēmuma gada pārskatiem” 2. nodaļā ir noteikta bilances shēma kontu veidā un to piederība bilances aktīva – līdzekļu - vai pasīva – līdzekļu avotu - pusei.
Bilances aktīvā notiek uzņēmuma valdījumā esošo līdzekļu kustība (apgrozība) – bilances aktīva kontu atlikumi uz konkrētu datumu parāda, cik daudz un kādi uzņēmumam ir pamatlīdzekļi, finansu ieguldījumi, cik lieli krājumi, pircēju parādu summas, naudas līdzekļu daudzumu utt. Starptautiskā grāmatvedības standarta pamatnostādnēs teikts - aktīvi ir resursi, kurus uzņēmums kontrolē pagātnes notikumu rezultātā un no kuriem uzņēmumam ir gaidāma nākotnes ekonomisko labumu ieplūde.
Normatīvie akti paredz izstrādāt uzņēmumos un firmās uzskaites metodiku vai uzskaites politiku. Uzskaites veidi grupējas elementos, iekļaujot aktīvu novērtēšanas veidus, saimniecisko darījumu dokumentālo noformēšanu, beidzas ar grupēšanu un apkopošanu. Uzņēmumā ir jānosaka preču-materiālo vērtību uzskaites un krājumu novērtēšanas kārtība. Krājumu uzskaite jāveic ievērojot visus grāmatvedības principus. Uzņēmuma darbība turpināsies zināmu laiku, grāmatojumus izdara attiecīgi izmaksu brīdi vai naudas līdzekļu saņemšanas brīdi, dažādu rādītāju uzskaites un skaidrojumu princips nedrīkst mainīties viena pārskata perioda laikā, nepārvērtēt peļņu vai aktīvu vērtību, neizslēgt zaudējumu iespēju. Tādēļ jāiepazīstas ar normatīvajiem aktiem un grāmatvedības standartiem, kas reglamentē un skaidro krājumu uzskaiti, novērtēšanu un atspoguļošanu pārskatos.
2.2.Latvijas finansu grāmatvedības standarts (LFGS) “Krājumi” un 2.Starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS) “Krājumi”, to mērķi un darbības joma.
Starptautisko grāmatvedības standartu komiteja (SGSK) ir neatkarīga privātā sektora institūcija, kuras mērķis ir panākt to grāmatvedības principu vienotību, kurus pasaulē izmanto saimnieciskās darbības vienības (uzņēmumi) un citas organizācijas finanšu ziņojumu un pārskatu sagatavošanai – formulēt un publicēt grāmatvedības standartus, kuri jāievēro, sniedzot finanšu pārskatus, sekmēt standartu uzlabošanu, saskaņošanu, pieņemšanu un ievērošanu visā pasaulē.…
