1.Krāpšanas jēdziens un būtība
Saskaņā ar Krimināllikuma 177.panta pirmo daļu atbilstoši noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmēm krāpšana izpaužas kā svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (mazāk smags noziegums).
Atšķirībā no zādzības un pārējiem mantas nolaupīšanas veidiem, kuros noziedzīga nodarījuma priekšmets ir vienīgi manta, bet nelikumīga tiesību iegūšana uz mantu var būt sagatavošanas vai mēģinājums prettiesiski iegūt mantu, krāpšana var tikt izdarīta arī ar nolūku iegūt tiesības uz mantu.
Tādā gadījumā krāpšana ir pabeigts noziedzīgs nodarījums, kad vainīgais ar viltu vai, ļaunprātīgi izmantojot cietušā uzticību, ieguvis attiecīgu pilnvarojumu (tiesības), kas dod viņam iespēju nelikumīgi saņemt svešu mantu vai citādi ar to rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Mantas iegūšana krāpšanas ceļā izpaužas tādējādi, ka vainīgais apmāna cietušo, kura īpašumā vai valdījumā atrodas manta, un apmānītais, būdams maldināts, mantu vai arī tiesības uz mantu šai personai atdod labprātīgi, uzskatot, ka tā viņam pienākas.1
Viltus ka krāpšanas veids ir raksturīgs ar to. ka persona vai nu paziņo nepatiesas ziņas, vai arī noslēpj faktus, kurus viņai vajadzēja paziņot mantas īpašniekam vai tas valdītājam.
Viltus, ko izmanto krāpnieks svešas mantas iegūšanai, var izpausties visdažādākā veidā. Piemēram, dažādāku nevērtīgāku metālu vai izstrādājumi! no tiem pārdošana cietušajam, apgalvojot, ka tie ir izgatavoti no zelta, sudraba vai kāda cita dārgāka metāla; gleznas viltojuma pārdošana, apgalvojot, ka tas ir kāda pazīstama autora oriģināls darbs, priekšmetu falsifikācija u.tml.
Par krāpšanas priekšmetu var būt jebkāda manta (lieta). Tomēr viltotajam priekšmetam jābūt līdzīgam pēc sava izskata un īpašībām ar īsteno priekšmetu.
Ļaunprātīga uzticības izmantošana izpaužas tādējādi, ka persona nolūkā iegūt svešu mantu izmanto līgumiskas vai citādas tiesiskas attiecības, kas pamatotas uz savstarpēju uzticēšanos, un tā rezultātā vainīgais cietušā uzticību izmanto pretēji viņa interesēm. Piemēram, persona atbilstoši līgumam, nododot mantu cietušajam, izmanto apstākli, ka tā nav pietiekami uzmanīga vai neprasa attiecīgu dokumentāru noformējumu, nodod mantu nepilnā daudzumā un pārējo patur sev, lai rīkotos kā ar savu, vai nodod zemākas kvalitātes un vērtības mantu.
…
