Lielu daļu informācijas par ārējo pasauli cilvēks uztver ar jūtu palīdzību, 90% no zināmā ar redzes palīdzību. Apkārtesošos priekšmetus, cilvēkus, skatus var identificēt arī bez krāsas, ar formas, kustības tekstūras un tumšā – gaišā palīdzību. Taču krāsa piedāvā daudz plašākas iespējas atšķirību noteikšanai. Pamatojoties uz kultūras antropologu pētījumiem, ir noskaidrots, ka krāsu redze nav aptuveni 8% vīriešu un 0,5% sieviešu, somugru tautu starpā krāsu aklums ir sastopams vēl retāk.
Krāsu sajūta
Lai sajustu krāsu, gaismas impulsam caur redzes aparātu ir jāsasniedz mūsu smadzeņu redzes centrs. Gaisma var iziet gan tieši no priekšmeta, kas izstaro gaismu – saules vai mākslīgā avota, gan arī tā var atspīdēt no kāda priekšmeta, kas neizstaro gaismu, vai izspraukties caur šiem objektiem. Acu tīklene uztver konkrētu gaismas impulsu un signāla vai impulsa veidā to pastiprina uz smadzenēm.
Redzes aparāts, ar kura palīdzību mums tiek nodota gaisma un tās krāsu īpašības, visiem, kam tas ir kārtībā ir vienāds. Tā darbība ir apbrīnojama – cilvēka acs spēj atšķirt aptuveni 10 miljonus krāsu toņu. Visi krāsu toņi rodas fotoreceptoru, kas atrodas acs ābolā, savstarpējas darbības rezultātā. Dažāda nūjiņu kairinājuma pakāpe, kas ir jūtīga pret sarkanu, zaļu un zilu, izsauc attiecīgas hromatiskās krāsas sajušanu. Vienādos impulsos mēs, atkarībā no impulsa stipruma redzam, baltu, pelēku vai melnu krāsu, t.i. rodas aromātiskās krāsas sajūta.…
