Pasaule ir krāsaina. Krāsa – tā ir atstarota gaisma. Krāsu valoda ir ļoti unikāla, un ir labi, ka var tajā ieskatīties un saulē mirdzošā rasas pilienā ieraudzīt varavīksni. Visapkārt mums ir krāsas, bet vai mēs esam padomājuši, kas vispār ir krāsas. No kurienes tad īsti rodas šis dabas estētiskās skaistums – krāsas, un kāpēc mēs varam tās redzēt? To ir pētījuši neskaitāmi dabaszinātnieki, fiziķi un teorētiķi, arī rakstnieki un filozofi. Paši ievērojamākie krāsu teoriju autori ir angļu dabaszinātnieks Izaks Ņūtons (1642-1727), kurš 1666. gadā uzkonstruēja pašu pirmo 7 krāsu apli, kā arī viņa darba turpinātājs daudzpusīgais domātājs, dzejnieks, dramaturgs, mākslas kritiķis, filozofs un zinātnieks Johans Volfgangs fon Gēte (1749-1832), kurš vadoties pēc saviem eksperimentiem, krāsas iegūstot caur prizmu, uzkonstruēja savu – 6 krāsu apli. Gadsimtu gaitā interese par krāsu uztveri palielinājās, tāpēc šajā laikā radās ļoti daudz un dažādu krāsu teoriju.
Krāsu lietojums ir cieši saistīts arī ar cilvēka emocionālajām izjūtām. Krāsas var priecēt, nobiedēt, uzmundrināt vai šokēt. Tās var arī palielināt cilvēka darbspējas, bet var arī tās nomākt. Visapkārt mums ir tik daudz krāsu, kas iedvesmo un uzrunā. Cilvēkus jau tālā senatnē ir interesējušas krāsas un to iedarbība. Liela nozīme bijusi arī krāsu simbolismam. Viduslaikos īpaša nozīme tika piešķirta krāsu simbolismam heraldikā, mitoloģijā, arhitektūrā un Svētajos Rakstos, arī glezniecībā. Krāsu simbolikas princips īpaši stingri bija jāievēro māksliniekiem, un tikai renesanses laikā viņi brīvāk un radošāk varēja izteikt sevi krāsās.
Attīstoties zinātnei, fiziķi un ārsti sāka pētīt krāsas ietekmi uz organismu. Viņi konstatēja, ka katrai krāsai ir savs viļņu garums un svārstības, kurus uztver mūsu acīs esošie fotoreceptori.
Pieaugot interesei par krāsām, cilvēki sāka interesēties arī par krāsu simbolisko nozīmi. Krāsu simboliskās nozīmes pamatā ir senseni simboli, kas veidojušies cilvēces attīstības gaitā un saglabājuši savu nozīmi arī mūsdienās. Tie atspoguļoja reliģijā, sabiedrībā, mākslā un sapņos. Īpaša vērība tika piešķirta arī vienam no dabas fenomeniem – varavīksnei. Vairākus gadsimtus varavīksne bija ne tikai zinātnieku intensīvu pētījumu objekts, tā iedvesmoja arī slavenus māksliniekus, dzejniekus un mūziķus, kā arī ietekmēja reliģiju un māņticību.
Ir zināms, ka krāsas spēj arī ietekmēt gan fizioloģiski, gan psiholoģiski, tāpēc ir ļoti svarīgi, kādu krāsu un tās nianses izvēlēties telpu interjeram.
Šis referāts palīdzēs labāk saprast un atklāt šo burvīgo krāsu pasauli, kura tik ļoti bagātina mūsu pasaules uztveri un skatu, kā arī palīdzēs saprast tās nozīmi mūsu dzīvē.
…
