Galvenā priekšmetu īpašība ir tā, ka tie spēj uzsūkt, atstarot vai laist cauri gaismas starus. Gaismas stariem ir jāatstarojas cilvēka acī, lai mēs spētu uztvert tā priekšmeta krāsu. Ja kāds priekšmets atstaro tikai zaļo gaismas staru, uzsūcot visus pārējos spektra starus, tad cilvēks šo priekšmetu redz zaļā krāsā, taču, ja priekšmetu novietotu gaismā, kurā nav zaļo staru, tad tas mums liktos melns. Priekšmets, kas laiž cauri visus gaismas starus, izskatās caurspīdīgs.
Visas krāsas var iedalīt divās grupās:
Ahromatiskās krāsas [gr. achrōmatos - bezkrāsas, nekrāsots] – baltā, melnā;
Hromatiskās krāsas [gr. chromo - krāsa] – dzeltens, sarkans, zils, katrai hromatiskajai krāsai piemīt sava tumšuma pakāpe, visgaišākā ir dzeltenā krāsa, nākamā ir oranžā krāsa., pēc tam zaļā un sarkanā krāsa, kuras ir vienā tumšuma pakāpē, tad zilā, bet vistuvākā melnai ir violetā krāsa.
Pavisam ir trīs pamatkrāsas, dzeltenā, sarkanā un zilā, kuras nav iespējams iegūt no kādu citu krāsu sajaukuma. Atvasinātās krāsas iegūst, sajaucot divas pamatkrāsas, zaļo krāsu iegūst no zilās un dzeltenās krāsas, oranžo – no dzeltenās un sarkanās, bet violeto – no sarkanās un zilās krāsas sajukuma. Pretkrāsas krāsu aplī atrodas pretējās pusēs un ir savstarpēji kontrastējošas, galvenie pretkrāsu pāri ir:
dzeltens – violets;
sarkans – zaļš;
zils – oranžs.
Visas krāsas iedala arī siltajās un vēsajās krāsās. Pie siltajām pieder dzeltenā, sarkanā un oranžā, bet pie vēsajām – zaļā, zilā un violetā krāsa, taču ikviena krāsa var būt gan siltāka, gan vēsāka, tāpēc noteicošais ir tas, kādai krāsai tā atrodas blakus.
Krāsu izmantošana ir ļoti plaša, tām ir liela nozīme cilvēku dzīvē, cilvēki izvēlas sev atbilstošākas krāsas apģērbu, interjera priekšmetus un aksesuārus.…
