Kratīšana un izņemšana

Izmeklēšanas gaitā izmeklētājiem bieži rodas nepieciešamība izņemt noziedzīgi iegūtas mantas vai lietas, kas var kalpot kā pierādījumi konkrētā kriminālprocesā. Šī mērķa realizēšanai kriminālistikā ir radīti tādi institūti kā kratīšana un izņemšana. Šīm darbībām ir spilgti izteikts piespiedu raksturs attiecībā pret personām, pie kurām veic attiecīgo darbību, tātad tiek aizskartas personas un dzīvokļa neaizskaramības konstitucionālās garantijas. Tomēr ir jāatceras, ka cilvēktiesības nav absolūtas tiesības tāpēc izņēmuma gadījumos tās var ierobežot. Tā kā šīs izmeklēšanas darbības ierobežo cilvēktiesības, to pielietošanai jābūt strikti noregulētai. Šis noregulējums ir ietverts Kriminālprocesa likuma 10 nodaļā „Izmeklēšanas darbības”. Gribētos atzīmēt, ka šīs ir patstāvīgas izmeklēšanas darbības, kuras nevar uztvert kā vienu institūtu, kaut gan nereti šie pasākumi tiek nepamatoti uzskatīti par savstarpēji saistītiem. Šo darbību kopīgā īpašība ir šo to piespiedu raksturs, kuru laikā tiek izņemti lietai nozīmīgi objekti. Galvenā atšķirība ir šo darbību pamatojums un realizēšanas metodes. Kratīšanas gadījumā pamatojums ir izmeklēšanas tiesneša lēmums, bet izņemšanas gadījumā procesa virzītāja. …