Vārds „kredīts” cēlies no latīņu valodas credare – ticēt, uzticēties. Kredīta devējs kredīta ņēmējam izsniedz noteiktu naudas summu, bet kredīta ņēmējs uzņemas saistības šo naudas summu pēc noteikta laika atmaksāt.
Jau vairākus gadus Latvijā vērojama strauja kredītu izaugsme, dominējot aizdevumiem nekustamā īpašuma iegādei - hipotēku kredītiem. Nozīmīgi audzis arī uzņēmumiem izsniegto komerckredītu un industriālo kredītu apjoms, kā arī mājsaimniecību patēriņa kreditēšana.
Līdz šā gada pirmā pusgada beigām Latvijas tautsaimniecības attīstībai kopumā tika izsniegti kredīti 6,4 miljardi latu vērtībā, bet privātpersonām aptuveni par miljardu mazāk. Taču 2007.gadā mainoties situācijai Latvijas ekonomikā, un strauji pieaugot inflācijai, valdība inflācijas apkarošanas plānā paredzēja virkni pasākumu, lai ierobežotu kreditēšanu.
Patlaban pieeja resursiem visā Eiropā kļūst administratīvi apgrūtinošāka un dārgāka. Kreditēšanas nosacījumi arī Latvijā ir kļuvuši stingrāki. Šis ir laiks, kad uzņēmumiem ir jāizmanto citi finanšu piesaistes instrumenti – sadarbības partneru, investoru piesaiste, lielākiem uzņēmumiem biržas iespējas, kā arī Ekonomikas ministrijas izstrādātie finanšu instrumenti un ES fondu atbalsts.
Taču neskatoties uz visiem ierobežojumiem, kredītu ņemšana savu ideju īstenošanai bija, un joprojām arī ir vispopulārākais līdzekļu piesaistes veids.
Piešķirot kredītu, banka vispirms noskaidro, kādam mērķim tas nepieciešams. No kredīta izlietošanas mērķa atkarīgs, kādu kredīta nodrošinājumu banka izvēlēsies. Izsniedzot kredītu, kredītiestādei nepieciešama kāda garantija, ka tā varēs atgūt savu naudu, ja aizņēmējs nepildīs savas saistības, un nebūs spējīgs atmaksāt daļu vai visu kredīta summu un procentus.
Pastāv daudz dažādu veidu, kā nodrošināt un galvot par kredītu. Nodrošinājuma pamatbūtība ir klienta iesaistīšana atbildībā par aizdotajiem līdzekļiem. Nodrošinājums un uzņēmēja līdzfinansējums projektā ir uzņēmēja riska daļa, līdz ar to abas puses – banka un uzņēmējs – kļūst par līdzvērtīgiem sadarbības partneriem, katrs ar savu ieguldījuma, un savu atbildības daļu.
Latvijas kreditēšanas vēsturē ir plaši pazīstami tādi nodrošinājuma veidi kā hipotēka, komercķīla, galvojums un citi, taču mainoties ekonomiskai situācijai, un pilnveidojoties finanšu sistēmai valstī, Latvijā ienāk arī jauni nodrošinājuma veidi, piemēram, finanšu ķīlas līgumi, uzņēmuma nākotnes naudas plūsma.
Inflācijas apkarošanas plāna ietvaros ieviestie ierobežojumi bremzējuši nekustamā īpašuma tirgus attīstību un cenas, un līdz ar to samazinājies kredītu skaits, kam kā nodrošinājums kalpoja nekustāmais īpašums.
Tā kā bankas sūtība ir kreditēšana, bankās turpmāk varētu būt lielāks uzsvars uzņēmumu pusē. Tomēr stagnācijas un neskaidrības dēļ nekustamā īpašuma tirgū bankās vajadzētu būt spēcīgiem analītiķiem, kas var izvērtēt riskus un noteikt, vai uzņēmuma projekts ir perspektīvs un to var kreditēt, proti spēt izsniegt kredītu, pamatojoties uz uzņēmuma darbības naudas plūsmu, bet nevis izmanojot nekustamo īpašumu kā kredīta nodrošinājumu.
Arvien populārāks kļūst kredīts daudzdzīvokļu māju renovācijai vai rekonstrukcijai. Tas tiek piešķirts bez nekustamā īpašuma ķīlas, un tā nodrošinājums ir māju apsaimniekošanas uzņēmuma nākotnes naudas plūsma, un īpašnieku maksājumi par apsaimniekošanu.
Pašlaik arī uzņēmējam ir jārēķinās ar to, ka ņemot kredītu kredītiestādē, papildus ierastajiem kredīta nodrošinājuma veidiem (nekustamā īpašuma ķīlai, komercķīlai), kredītiestāde var paust vēlmi noslēgt finanšu ķīlas līgumu.…
