Kredīta politika Latvijā

Kredīts ir preču vai naudas aizdevums pret attiecīgu nodrošinājumu (ķīlu), kas jāatmaksā noteiktā laikā ar noteiktiem procentiem. Kapitāls fiziski, ražošanas līdzekļu veidā nevar pariet no vienas nozares uz otru. Šis process parasti notiek naudas kapitāla kustības formā, tāpēc kredīts tirgus ekonomikā nepieciešams kā elastīgs mehānisms kapitāla pārejai no vienas nozares uz otru. Kredīts veicina ražošanas attīstību, paātrina kapitāla avotu veidošanu, ražošanas paplašināšanu. Kredītu var uzskatīt par biznesa vitamīniem, jo ar tā palīdzību var atveseļot “slimus” uzņēmumus un tas palīdz uzsākt dzīvi jauniem uzņēmumiem. Tā kā kredīta attiecības nozīmē naudas aizdošanu, tad šajās attiecībās vienmēr stājas divas puses: aizdevējs jeb kreditors un aizņēmējs jeb debitors.
Kredīti ir dažādi, bet tos visus atkarībā no parada atdošanas laika (līdz gadam vai ilgāk) iedala divas lielas grupās: īstermiņa un ilgtermiņa kredīti. Kredīta nodrošinājums ir apliecinājums, ka kredīta ņēmējs ir maksātspējīgs un saņemtā naudas summa ir materiāli nodrošināta. Par nodrošinājumu var kalpot uzņēmumam vai privātpersonai piederošs kustamais un nekustamais īpašums (kredītu izsniedz 70 —80% apmērā no ķīlas tirgus vērtības, pie tam ķīlai jābūt apdrošinātai un reģistrētai ka komercķīlai); citu uzņēmumu vai banku izsniegtie galvojumi, vērtspapīri. Kredīta procenti ir maksa par aizņemto līdzekļu izmantošanu.
Izsniedzot kredītu, kredīta devējs uzņemas kredīta risku, jo kredīta ņēmējs var nepildīt savas saistības attiecībā pret kreditoru: atteikties maksāt procentus un (vai) neatdot saņemto kredīta parādu, kas pienākas kreditoram. Tādēļ pirms kredīta piešķiršanas parasti notiek kredīta ņēmēja uzticības pārbaude un kredīta ņēmēja maksātspējas pārbaude. Lai novērtētu kredīta ņēmēja maksātspēju, jānoteic tā kredītspēja konkrētajā brīdī un iespējas atbildēt par savām saistībām nākotnē.…