Norēķinu karšu darbības pamataspekti.
Norēķinu kartes vēsturiski ir veidojušās kā līdzeklis veikto darījumu fiksēšanai mazumtirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu tīklā (1;3;5). Attīstoties norēķinu organizēšanas tehnoloģijai, norēķinu kartes iegūst arvien ciešāku saistību ar komercbanku piedāvātajiem pakalpojumiem. Bankas skata norēķinu kartes kā instrumentu savu klientu deponēto līdzekļu aprites organizēšanai, nodrošinot t.s. bezskaidras naudas norēķinus, kā arī kā līdzekli atsevišķu papildu pakalpojumu nodrošināšanā (patēriņa kredīts, apdrošināšana utt.). Lai atklātu norēķinu karšu darbības mehānismu, ir nepieciešams aplūkot to veidojošos elementu un šo elementu savstarpējo saistību.
Mūsdienās vienkāršākās starptautisko un vietējo norēķinu karšu norēķinu shēmas veido trīs pamatelementi: kartes lietotājs, kartes apkalpotājs/tirgotājs un norēķinu karšu organizācija.
Kartes lietotājs ir konkrēta fiziska persona, kura no kartes izdevēja ir saņēmusi lietojumā norēķinu karti un kura ir pilnvarota šo karti lietot. Pastāv gan arī t.s. korporatīvās kartes, par kuru lietošanu izdevējs slēdz līgumu ar juridisku personu, taču arī šajā gadījumā katras izsniegtās kartes lietotājs ir konkrēta fiziska persona- uzņēmuma pilnvarots pārstāvis. Kartes lietotājam izdevējorganizācijā tiek atvērts kartes konts vai arī tiek izmantots jau iepriekš esošs norēķinu konts, un šajā kontā pieejamie līdzekļi (iepriekš avansēti līdzekļi un/vai atvērta kredītlīnija) kalpo ar kartes izmantošanu nodibināto saistību segšanai.
…