Secinājumi
Cilvēki baidās un izvairās no tā, ko tie nezina. Nespēja izskaidrot, kāpēc daži no mums raksta ar kreiso roku, noved pie centieniem šo nezināmo pārvērst zināmajā – labrocī. Tas nav pilnībā nedz iespējams, nedz arī vajadzīgs.
Kreilība tiek pamatota ar dažādām teorijām, taču dominē divas – tā ir „pārmantojamības teorija”, kurā kreilība tiek nodota ar gēnu palīdzību, un tā ir teorija, kura tiek skaidrota kā „traumatiskais faktors”, proti, dažāda veida traumas un blakus ietekmes laikā, kad bērns vēl atrodas mātes organismā vai dzemdību procesā.
Par labroci nekļūst, par labroci piedzimst, tieši tāpat kā tas ir ar kreili (ar dažiem specifiskiem izņēmumiem). Tendence padarīt visus vienādus ir pagātne, un atziņa, ka kreiļi dažās dzīves sfērās ir spējīgāki nekā labroči, ir pamatīgs arguments visiem tiem, kas pasauli vēro caur šablonu. Nekādā gadījumā kreili nedrīkst mocīt, locīt un lauzt, jo tas spēcīgi un neatgriezeniski ietekmē viņa psihiskos procesus. Cilvēkiem ir jāsāk saprast, ka kreisā roka arī ir roka un, iespējams, labroči nemaz nenojauš to, cik bieži savā dzīvē tie izmanto savu kreiso roku.
Iespēja paraudzīties kreiļa acīm uz dzīvi tikai pierāda to, ka cilvēki nebūt vēl nezina visu, ko šī dzīve piedāvā. Kreilības problēmu risināšana ir vēl viena iespēja mācīties kaut ko jaunu.
Pētot teorētisko literatūru par kreilību, uzzināju daudz jaunas informācijas, atklāju vēl neatklātas nianses par cilvēka uztveri un domāšanu, kā arī caur šo informācijas plūsmu iepazinu arī pati sevi daudz labāk, gan kā cilvēku, gan kā kreili. Strādājot skolā, šī teorētiskā informācija kļūs noderīga arī praktiski.
Zinot to, ka kreiļu īpatsvars pasaulē pieaug, būs interesanti pavērot, kā pasaule būs mainījusies pēc 50 gadiem, bet lai vērotu pakāpeniskās pārmaiņas cilvēku attieksmē, katru gadu, 13. augustā, nedrīkst aizmirst apsveikt kādu sev zināmu kreili Starptautiskajā Kreiļu dienā.
…
