Vēl salīdzinoši nesen lielākā daļa cilvēku kreilību uzskatīja par kaut ko anormālu, nepieņemamu un obligāti pārlabojamu. Attīstoties zinātnei un noskaidrojot, ka tā nav nekāda briesmīga slimība, tikai neliela fizioloģiska atšķirība, cilvēki uz to sāka raudzīties savādāk, mierīgāk un pieņemt to kā pilnīgi normālu parādību. Tiesa tas vairāk ir attiecināms uz jaunāku gadu gājumu cilvēkiem, jo daža laba omīte joprojām mēģinās pārliecināt savus bērnus, ka sišana mazbērnam pa pirkstiem ar lineālu vai kāda cita sadistiska metode ir jāpielieto, jo neviens normāls cilvēks neraksta ar kreiso roku. Pats interesantākais ir tas, ka cilvēki nemaz nezina, vai viņos neslēpjas kaut neliela daļiņa kreiļa, jo to iespaido ļoti daudzi faktori. Kas tad īsti ir kreilība? Kāpēc tāda ir? Kā tā izpaužas un kādas sekas var būt kreiļu „pāraudzināšanai”? Neliels ieskats tajā visā tiks veikts šinī darbā.
Darba mērķis: Izpētīt kreilības
Darba uzdevumi:
Noskaidrot, kas ir kreilība un kādi faktori to ietekmē;
Noskaidrot galvenās atšķirības;
Izpētīt kreilības izplatību;
Pētīt cilvēka attieksmi pret kreiļiem;
Izanalizēt un izdarīt secinājumus par kreilību.
Darba hipotēze: Kreilība nav uzskatāma par slimību, bet gan par indivīda īpatnību.
Darbā izmantotās metodes:
Informācijas vākšana un apkopošana;
Literatūras izpēte;
Anketēšana;
Iegūto datu statistiskā apstrāde.…
