Krētas un Mikēnu kultūras salīdzinājums

Krētas kultūra
23. -15. gs. p.m.ē.
Egejas jūras baseins, Krētas salas dabas apstākļi, zemes auglība, labvēlīgais klimats, kā arī izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis nodrošināja cilvēku labklājību[T.Kačalova. Mākslas vēstures pamati.”Zvaigzne”,R.:1998.]. Vienīgais, kas sagādāja raizes krētiešiem, bija izvirdumi, ka rezultātā arī aizgāja bojā senā kultūras zeme.
Par kultūras esamību liecina tikai 20. gadsimta pirmajā pusē atrastie pierādījumi angļu arheologa Artūra Evansa vadītajā ekspedīcijā. Izrakumi snieguši uzskatāmus pierādījumus patiesi augstas kultūras pastāvēšanai Krētas salā jau trešā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras otrajā pusē, bet par tās ziedu laikiem tiek uzskatīts periods no 17. -15. gs. p.m.ē.[http://serveris3.ailab.lv]
Mikēnu kultūra
15. -12 gs. p.m.ē.
Egejas jūras baseins, Peloponēsas sala Cilvēku labklājību nodrošinājusi zemes auglība, sulīgās ganības, krāšņā augu valsts un olīvu birzis, kā arī izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums –Krētas sala atrodas Vidusjūras ūdensceļu krustpunktā, un īpaši nozīmīgi tās tirdznieciskie un kultūras sakari ar Senās Ēģiptes valsti[T.Kačalova.Mākslas vēstures pamati.”Zvaigzne,”R.:1998.].
Atklāja neprofesionāls arheologs Šlīmanis, vadot un pats finansējot izrakumos un tādā veidā apstiprinot jau sen pastāvošos mītus par Trojas kariem un citiem notikumiem. Viņš vadīja arheoloģiskos izrakumus leģendārajā Trojas pilsētā, vēlāk arī "zeltu bagātajās Mikēnās", kā tās tēlaini apzīmējis sengrieķu dzejnieks aklais Homērs savā eposā Iliāda.

…