Krievija ir viena no lielākajām valstīm pēc platības un iedzīvotāju skaita. Varens ir tās politiskās, dabas un kultūras potenciāls.
1. ĢEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS
Krievijas savdabīgums galvenokārt saistīts ar tās unikālo ģeogrāfisko raksturojumu, galvenā – milzīga teritorija (9000 km no rietumiem līdz austrumiem un 2000 – no ziemeļiem līdz dienvidiem). Tas saistīts ar ļoti daudzām īpatnībām valsts ģeogrāfijā, ekonomikā un ģeopolitikā.
Viena no svarīgākajām šī fakta sekām – liels robežas garums. Valsts robežojas rietumos ar Igauniju, Latviju, Lietuvu, Baltkrieviju, Poliju; dienvidrietumos – ar Ukrainu; dienvidos – ar Gruziju, Azerbaidžānu, Kazahstānu; ziemeļrietumos – ar Norvēģiju un Somiju; dienvidaustrumos – ar Mongoliju, Ķīnu, Ziemeļkoreju.
Krievijas izvietojums un saskarsme ar dažādām kultūrām un esamības nepieciešamība ar Eiropas un Āzijas civilizāciju, noveda pie neatkārtojamas nacionālās mentalitātes formēšanās un sava veida vienreizīgas kultūras formēšanās, noteica īpašo Krievijas tautas attīstības ceļu. Protams, pastāvēšana ne vienmēr bija miermīlīga. Daudzu gadsimtu laikā valstij bija nepieciešams izvest cīņu ar klejotājiem dienvidos, kā arī ar rietumu kaimiņiem, un šim faktam bija izšķirošā nozīme Krievijas vēsturē.
Krievijas ziemeļu daļu apskalo Ziemeļu Ledus okeāns, Klusais okeāns austrumos, Baltijas jūra rietumos, ir izeja uz Kaspijas un Azovas jūrām. Šī fakta ekonomiskā nozīme nav pārāk liela: ziemeļu jūra gada lielāko daļu ir aizsalusi, Klusā okeāna izmantošana ekonomikā lielu lomu nespēlē, jo transporta un kravu pārvadāšanas ceļi atrodas tālu no tirdzniecības centriem. Sanktpēterburgas ostas noslogotības pēc neļauj efektīvi izmantot izeju uz Baltiju.
2. RELJEFS, ĢEOLOĢISKĀ STRUKTŪRA UN DERĪGIE IZRAKTEŅI
Reljefs ir ļoti dažāds: valsts eiropeiskai daļai ir pavisam cits skats, kā Āzijas daļai, lielas ir atšķirības arī reģionos. 70% Krievijas aizņem līdzenumi, caur kuriem īpaši izdalās Austrumeiropas līdzenums Krievijas rietumu daļā, un Rietumsibīrijas līdzenums – uz austrumiem no Urāla. Atdalīti līdzenumi ar Urālu kalnu grēdu, kuru lielāko daļu sastāda kalni 800 – 1200 metru augstumā. Starp Jeņiseju un Ļenu izvietota Vidussibīrijas plakalnkalne, ar biezu upju ieleju sadalījumu. Kalnu apvidu austrumos šķērso Aldanskas kalniene, Verhojanskas kalnu grēda, Stanovojas kalniene. Republikas dienvidos – Kaukāzu kalnu ziemeļu grēda, Altajs, Sajāni un citas kalnu grēdas.
Reljefs ir tieši saistīts ar zemes garozas ģeoloģisko struktūru. Tā, Austrumeiropas līdzenumā aptuveni atbilst Krievijas, bet Rietumsibīrijas līdzenums – Sibīrijas platforma. Tie ir ļoti seni zemes garozas posmi, kas satur pirmskembrija laika slāņveida veidojumus un aktīvi kalnu veidošanās procesi ir beigušies.
…
