Krievijas-Baltijas valstu attiecības 20.gadsimta 90.gados

Krievija joprojām NATO vēlas saredzēt to pašu ienaidnieku, bet “aukstais karš” taču beidzies un arī NATO doktrīna ir mainīta. Tāpat Baltijas īpašo lomu attiecībās ar Krievijas Federāciju nosaka ne tikai ģeopolitika, bet to nosaka arī tas, kādu lomu šīs valstis spēlējušas veicinot Krievijas Federācijas suverenitātes nodibināšanā. Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūtā strādājošā Reģionālo un sociālo studiju centra vadītāja I. Busigina pilnīgi skaidri norāda, ka “neapšaubāmi Baltijas valstīm bijusi centrālā loma, sagraujot Padomju Savienības “ārējo impēriju””.

Nobeigums
Krievijas-Baltijas attiecībās problēmu nekļūst mazāk un arī iestāšanās starptautiskajās organizācijās daudz nespēj palīdzēt, bet drošāk ir. Jāsaka, ka Krievijai nav vienotas koncepcijas attiecībā ne tikai pret trim Baltijas valstīm, bet šādas koncepcijas nav arī pret visu Baltijas reģionu kopumā. Tomēr kopumā jāatzīmē Krievijas ģeopolitiskās intereses, ekonomiskās un arī politiskās intereses Baltijas reģionā. Tas nozīmē, ka pašreizējo situācijas raksturu attiecībās starp Krieviju-Baltiju nosaka plašs ekonomisko, sociālo un politisko faktoru loks. Pirms kāda laiciņa krievu vēsturnieks Vladislavs Veršīņins apgalvoja, ka Baltijas valstu drošības politikai ir mainīgs raksturs. Domāju, ka tagad ar Baltijas valstu iestāšanos gan NATO, gan ES drošības politika ir nostabilizējusies. Tagad arī Krievijai ir jārēķinās ar to, ka Baltijas valstis ir iekļautas NATO kolektīvajā drošības sistēmā, kas nodrošina zināmu stabilitāti. Šobrīd Baltijas valstu politika iepretim Krievijai ir Eiropas vienotības politikas sastāvdaļa, lai gan jāatceras tas, ka par savi pirmkārt jādomā pašam. Domājams, ka ES tomēr nevar un nespēj stipri ietekmēt attiecības starp Krieviju un Baltijas valstīm, jo Eiropai daudz, kas no mūsu dzīves un attiecībām ir neizprotams un neaktuāls.


…