1998.gadā, tikai desmit gadus pēc komunisma beigām, Krievija atradās grandiozā ekonomikas vakumā: 80% uzņēmēju atradās lielā riskantā finansiālā situācijā, jo pamatā to biznesam bija maiņas darījumi, un tikai 10% no nodokļu maksātājiem, kas bija lielie uzņēmumi, pārtrauca naudas pārvedumus un līdz ar to sāka plaukt ēnu ekonomika, kā arī nelegālais kapitāleksports, bet oficiālā ekonomika saruka. Krievijas ekonomiskais stāvoklis 1998. gada beigās līdzinājās sociālistiskajiem laikiem. Krīzes uzliesmojums grāva monetāro stabilizāciju ar skaitļu politiku.
1998.gada augusta vidū Krievijas pilsētās parādījās ekonomikas un finanšu sistēmas nepietiekamība, tā rezultātā radās Krievijas valūtas krīze. Par Krievijas krīzi sauc masīvas kapitāla aizplūšanas izraisītu krīzi. Rublis zaudēja vērtību mēneša laikā un valūtas kurss vairs nespēja aizstāvēties – trauslā Krievijas finansu sistēmu cieta totālu sabrukumu.
Cēloņi ir atrodami nesakārtotajās finanšu politikas kombinācijās, pastāvēja arī trūkumi Krievijas finansu sistēmā un problēmas Krievijas ekonomikā. Noteikti krīzes aizsākšanās pamatā bija nozīmīgas makroekonomiskas problēmas. Baltijas valstīs šī krīze sekmēja 1999. gada recesiju pēc ekonomiskās izaugsmes gadiem. Līdz 1995. gadam Latvija pārdzīvoja hiperinflāciju, naudas maiņu, banku krīzi. 1998. gads bija raksturīgs ar globālām ekonomiskām krīzēm arī Latviju vistiešāk ietekmēja ekonomiskā krīze Krievijā. Lai arī Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanās nav īpaši strauja, tā tomēr ir stabila un noturīga. Valsts iekšzemes kopprodukts, sākot ar 1996. gadu, stabili pieaug vidēji par 4 procentiem gadā. Patēriņa cenu indekss noturīgi un nepārtraukti samazinās. Ārējā tirdzniecībā imports pārsniedz eksportu, tomēr tas, ka galvenokārt tiek importētas tehnoloģiskās iekārtas, liecina par ieguldījumiem ražošanas līdzekļos.…
