Kultūra un pareizticība Krievzemē.
9. gadsimta otrajā pusē Austrumeiropā izveidojās Senkrievu valsts, kura gan kultūras, gan sociāli ekonomisko apstākļu ziņā dažādos valsts rajonos bija atšķirīga. Piedņepra un Novgorodas apgabals attīstījās straujāk. Arī senās Krievijas kultūra attīstījās dažādi, tomēr bija arī zināmas kopīgas kultūras iezīmes, galvenā- tuvība ar skitu un seno slāvu cilšu tradīcijām. Senkrievu valsts augstais kultūras līmenis lielā mērā ir saistīts ar austrumslāvu kultūru. Senkrievu kultūra lika pamatus turpmākajai baltkrievu, krievu un ukraiņu kultūrai.
Slāvu cilšu mitoloģiskie priekšstati rakstiski fiksēti 10.- 13. Gadsimtā, kad slāviem sāka veidosies dievu panteons. Visagrāk kristietība skāra dienvidu slāvus, tāpēc viņiem panteons nemaz neizveidojās.
Tirdzniecības sakari ar Grieķiju sekmēja Krievzemes iepazīšanos ar kristīgo ticību. Vēl pirms kristietības ieviešanas Krievzemē bija daudz kristiešu.
988. gadā kņazs Vladimirs, būdams pagāns, vēlējās precēt kristīto kņazieni Annu, viņam nācās pirms kāzām kristīties. Ar to, Vladimira uzraudzībā, sākās tautas kristīšana. Kijevā Vladimirs tautu kristīja Dņepras un tās pietekas Potčinas krastos. Kristīšanas vietās tika uzceltas baznīcas. Kristīšana pārsvarā tika veikta miermīlīgi , tikai novgorodieši tai sākumā pretojās. Tiesa, Krievzemes nomalēs kristietību pieņēma vairākus gadu desmitus vēlāk.
Kņazs Vladimirs ‘’ieveda’’ Kijevas Krievzemi Eiropas kristīto zemju skaitā. Pareizticība tika ieviesta, balstoties uz Bizantijas tradīciju, tā savukārt balstījās uz antīko kultūru- skolās mācīja Homēru, Platonu, Aristoteli.
Vladimira reforma sekmēja Krievzemes strauju attīstību. No Bizantijas ieradās arhitekti, meistari, kuriem ceļot mūra baznīcas, līdzās strādāja arī vietējie. No Bizantijas ieradās arī garīdznieki.
Arī pagāniskās Krievzemes kultūra netika aizmirsta, un apvienojumā ar jaunajām vēsmām izglītībā un kultūrā radās savdabīga, neatkārtojama viduslaiku Krievzemes kultūra. Šī savdabība pirmām kārtām izpaudās estētiskajā, nevis filozofiskajā pasaules uztverē. Daiļrade un skaistuma izjūta pārņēma tās funkcijas, kuras citu zemju kultūrās veica abstraktā domāšana. Krievzemē viena no raksturīgākajām kultūras izpausmēm bija reliģiozitāte.
Vēl viena ļoti būtiska senkrievu kultūras iezīme ir dubultā ticība- pagānisms lieliski sadzīvoja ar pareizticību. Pagānisms reliģiskajos rituālos tika iznīcināts ļoti miermīlīgi: pagānisko dievu tēlus noslīcināja upē un tie it kā tika nomazgāti un aizvadīti., bet pagānisms, sevišķi zemkopībā un sadzīvē, bija dzīvs un ,šķiet, tāds ir pat tagad.
…
