Kriminālatbildība un administratīvā atbildība

Mūsdienu sabiedrībā pastāv noteiktas morāles un tiesību normas, un no tām izriet attiecīgie cilvēku uzvedības noteikumi – aizliegumi un prasības. Aizliegumi veido cilvēka pienākumu atturēties no sabiedrībai kaitīgām darbībām, bet prasības – pienākumu veikt sabiedrībai derīgu vai nepieciešamu darbību. Cilvēks ir atbildīgs par sabiedrības aizliegumu vai prasību neievērošanu. Savā uzvedībā viņš var ievērot šis normas, bet var arī realizēt savu personisku brīvību un, neskatoties uz atbildības draudiem, atkāpties no tām.
Normu neievērošana izraisa dažādu sankciju piemērošanu attiecībā uz personu, kas izdarījusi pārkāpumu. Persona, kas pārkāpj sabiedrībā pastāvošos uzvedības noteikumus, izjūt savas rīcības negatīvās sekas. Sankciju piemērošana tiek reglamentēta ar dažādiem dokumentiem, kas pieņemti konkrētā sabiedrībā, ar tās īpašības ievērošanu (nacionālas, teritoriālas). Kopš brīža, kad tiek izdarīts pārkāpums stājas spēkā juridiskā atbildība.
Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) un Krimināllikumā (KL) paredzētajos gadījumos par likumpārkāpumiem noteikta juridiskā atbildība.
Referāta mērķis ir noskaidrot, kādas funkcijas pilda kriminālatbildība un administratīvā atbildība un kādas tām piemīt īpašības. Vai pastāv iespēja atbrīvoties no atbildības. …