Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi / ID: 580775

Особые предложения 2 Открыть

4,49 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:580775

Автор: Lapsa (14)

Оценка:

Опубликованно: 14.02.2006.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 8 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	3
1.	Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi – patstāvīgs krimināltiesiskais institūts	4
1.1.	Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi un noziedzīgs nodarījums	5
1.2.	Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļu pazīmes un loģiskā struktūra	8
2.	Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļu institūta vēsturiskā attīstība	9
3.	Nepieciešamā aizstāvēšanās	12
4.	Šķietamā aizstāvēšanās	14
5.	Aizturēšana, radot personai kaitējumu	15
6.	Galējā nepieciešamība	17
7.	Attaisnojams profesionālais risks	18
8.	Noziedzīgas pavēles un noziedzīga rīkojuma izpildīšana	19
9.	Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi ārzemju likumdošanā	19
	Nobeigums	21
	Izmantotās literatūras un normatīvo aktu saraksts	22

Фрагмент работы

Latvijas krimināltiesību attīstība XX gs. bija sarežģīta. Krimināltiesības sekmīgi attīstījās laikā starp diviem pasaules kariem, turpmākie piecdesmit gadi valdīja padomju krimināltiesības. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sākās jauns darba posms krimināltiesībās. 1990.gada beigās tika nolemts izstrādāt jaunu Latvijas Krimināllikumu.
“Krimināllikuma projekta koncepcija paredzēja divus virzienus kriminālās likumdošanas turpmākajā attīstībā: 1) izstrādāt jaunu valsts krimināllikuma projektu, paredzot šim darbam, kā arī projekta apspriešanai un izvērtēšanai ilgāku laiku periodu; 2) izdarīt grozījumus spēkā esošajā kriminālkodeksā, tos iestrādājot arī jaunā krimināllikuma projektā”.1
Līdz Krimināllikuma pieņemšanai Latvijā darbojās 1961.gada Latvijas PSR Kriminālkodekss, kuru 1992.gadā pārdēvēja par Latvijas Kriminālkodeksu. Jaunu normu izstrādāšana bija saistīta ar to depolitizāciju, humanizāciju un dekriminalizāciju. Jaunā likuma normas bija jāsaskaņo ar Eiropas krimināltiesību zinātnes atziņām un tajā paša laikā likumam bija jābūt tādam, kuru varētu piemērot Latvijas juristi, kas ieguva teorētiskas zināšanas padomju augstskolās. Kriminālkodeksā bija paredzēts plaši izmantot gan pozitīvi starptautisko pieredzi, gan Latvijas 1933.g.Sodu likuma normas.…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −7,98 €