Krimināllikums ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas likumdošanas tiesību aktiem, kurš nosaka arī sociālās kārtības nodrošināšanas pamatus. Krimināllikums nosaka nodarījumus, par kuru izdarīšanu iestājas kriminālatbildība. Pie kriminālatbildības saucama un sodāma persona tikai tad, ja tā ir vainīga, proti, ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi nodarījumu, kam ir visas Krimināllikumā norādītās noziedzīgā nodarījuma pazīmes. Kriminālatbildība iestājas par divu veidu noziedzīgiem nodarījumiem - kriminālpārkāpumiem un noziegumiem. Likums nosaka arī izņēmumus, kad kriminālatbildību nepiemēro, tieši šiem gadījumiem un to izpausmēm mūsu dzīvē tiek pievērsta uzmanība šī pētījuma ietvaros.
Pētījuma objekts ir likumdošana. Pētījuma priekšmets ir kriminālatbildības nepiemērošanas gadījumi.
Pētījuma mērķis ir vadoties no empīrisko datu analīzes noskaidrot kriminālatbildības nepiemērošana būtību un izpausmes.
Autora izvirzīto darba pētnieciskie jautājumi:
Ko nozīme vārdi „kriminālatbildības nepiemērošana”?
Ko nozīmē atbrīvošana no kriminālatbildības?
Kādi ir kriminālatbildības nepiemērošanas gadījumi Latvijas likumdošanā?
Kādi ir piemēri kriminālatbildības nepiemērošanas gadījumi praktiskajā dzīvē?
Lai sasniegtu izvirzīto pētījuma mērķi un atbildētu uz izvirzītajiem jautājumiem, tiek noteikti šādi galvenie darba uzdevumi:
1.Veikt tiesību aktu empīrisko izpēti un analīzi, nosakot kriminālatbildības nepiemērošanas būtību un gadījumus.
2.Pamatojoties uz veikto empīrisko izpēti, raksturot kriminālatbildības nepiemērošanas gadījumus izmantojot reālās dzīves notikumus.
3.Izdarīt secinājumus.…