Krimināllikuma 175. panta piemērošana

Zādzība ir neatļauta svešas mantas paņemšana un iegūšana savā īpašumā bez tās iepriekšējā īpašnieka atļaujas. Zādzība parasti notiek slepeni – brīdī, kad mantas īpašnieks to neredz un nezina. Dažreiz zādzība ir saistīta ar ielaušanos kāda ēkā vai teritorijā. Daudz retāk notiek atklātas zādzības, kad svešas mantas paņemšana notiek tās īpašnieka vai citas personas klātbūtnē. Savukārt svešas mantas iegūšanu ar vardarbību vai tās piedraudējumu sauc par laupīšanu.
Likumdošana Latvijā nosaka, ka gan zādzība, gan laupīšana ir prettiesiska darbība, par ko paredzēts sods. Krimināllikuma 175. pants paredz atbildību zādzības gadījumā, bet 176. pants – laupīšanas gadījumā.
Par zādzību soda ar brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudassodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Bargākais sods, kas paredzēts par zādzību, ir brīvības atņemšana līdz 10 gadiem ar mantas konfiskāciju un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem. Par laupīšanu sodi tik tiešām ir bargāki – brīvības atņemšana līdz pat 15 gadiem ar mantas konfiskāciju un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.…