2.jaut.Kriminālprocesa uzsākšanas iemesli Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai (turpmāk — par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestāde), kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē. Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iesniegt: noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona — kā iesniegumu; kontrolējošās un uzraugošās iestādes — to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā; ārstniecības personas vai iestādes — kā ziņojumu par traumām, slimībām vai nāves gadījumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums; bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas — kā iesniegumu par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums; jebkura fiziskā vai juridiskā persona — kā informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi; jebkura persona par pašas izdarītu noziedzīgu nodarījumu — kā iesniegumu. Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija vai informācija, kuras iesniedzējs atsakās atklāt informācijas avotu. Par kriminālprocesa norisi atbildīgās iestādes šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iegūt savas resoriskās vai kriminālprocesuālās darbības rezultātā šādos gadījumos: tieši konstatējot noziedzīgu nodarījumu tā izdarīšanas laikā un to pārtraucot; tieši konstatējot noziedzīga nodarījuma acīm redzamas sekas; veicot kriminālprocesu par citu noziedzīgu nodarījumu; veicot citas likumos noteiktās funkcijas — pārbaudes, operatīvo darbību utt. Kriminālprocesa uzsākšanas pamats. Kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.
3.jaut.Kriminālprocesa uzsākšanas kārtība Kriminālprocesu uzsāk procesuāli pilnvarota amatpersona, pieņemot lēmumu, kurā norāda: tā uzsākšanas iemeslu un pamatu; īsu nodarījuma aprakstu, ciktāl tas uzsākšanas brīdī zināms; personu, pret kuru uzsākts process, ja tāda ir zināma; iestādi vai konkrētu personu, kurai uzdots procesu virzīt. Lēmumu var rakstīt arī rezolūcijas veidā. Šādā lēmumā norāda uzdevumu uzsākt kriminālprocesu un iestādi vai personu, kurai uzdots procesu vadīt. Neatliekamā gadījumā lēmumu rezolūcijas veidā var fiksēt pirmās neatliekamās izmeklēšanas darbības protokolā. Lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu nav pārsūdzams. Informācija par kriminālprocesa uzsākšanu 24 stundu laikā tiek nosūtīta tai prokuratūras iestādei, kura ir atbildīga par izmeklēšanas uzraudzību, kā arī personai, kas bija iesniegusi ziņas par noziedzīgo nodarījumu, izņemot ārstniecības personas vai iestādi. Prokuratūras iestāde 24stundu laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo procesa virzītājam uzraugošā prokurora datus. Ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem un konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem reģistrē vienotā uzskaitē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
5.jaut.Atteikšanās uzsākt procesu Ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, tā šo lēmumu rezolūcijas veidā uzraksta uz iesnieguma un par to paziņo personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot ārstniecības personas vai iestādes. Apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai. Ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei. Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram, bet privātās apsūdzības lietās — augstāka līmeņa tiesai.
4.jaut.Kriminālprocesu nepieļaujošie apstākļi Kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja: nav noticis noziedzīgs nodarījums; izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva; iestājies noilgums; pieņemts amnestijas akts, kas novērš soda piemērošanu par attiecīgo noziedzīgu nodarījumu; persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu; stājies spēkā spriedums vai procesa virzītāja lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tajā pašā apsūdzībā pret personu, kura iepriekš saukta pie kriminālatbildības par to pašu noziedzīgu nodarījumu; tas ir vērsts pret tādu ārvalstnieku vai bezvalstnieku par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kurš par šo noziedzīgu nodarījumu piespiedu kārtā izraidīts no Latvijas Republikas; nav cietušās personas pieteikuma tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz šīs personas pieteikuma pamata; noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata, izņemot kriminālprocesu par Krimināllikuma 130.pantā paredzēto noziedzīgu nodarījumu, ja tas saistīts ar vardarbību ģimenē; konstatēti Krimināllikumā minētie apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību…
