Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts. Kriminālprocesuālo kārtību nosaka Latvijas kriminālprocesa likums. Šī kārtība ir vienota un obligāta visās krimināllietās, tiesu prokuratūru un izziņas iestādēs.
Krimināllietas ierosināšana
Tiesai, prokuroram un izziņas iestādei savas kompetences robežās katru reizi, kad atklātas noziedzīga nodarījuma pazīmes, jāierosina krimināllieta, pielietojot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu noziedzīgā nodarījuma notikumu un personas, kas vainīgas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un lai tās sodītu.
Apsūdzības celšana pieļaujama vienīgi uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā. Nevienu nevar saukt pie kriminālatbildības kā apsūdzēto citādi kā vien uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā.
Krimināllietu nevar ierosināt, bet ierosinātā lieta jāizbeidz ja atklājas sekojoši apstākļi:
1) ja nav noticis noziedzīgs nodarījums;
2) ja nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
3) ja iestājies noilgums, bet tikai tad ja pret to neiebilst cietušais, vai viņa nāves gadījumā viņa tuvi radinieki;
4) sakarā ar amnestijas aktu, ja amnestija novērš soda piemērošanu par nodarījumu, kā arī sakarā ar atsevišķu personu apžēlošanu, bet tikai tad ja pret to neiebilst cietušais, vai viņa nāves gadījumā viņa tuvi radinieki;
5) pret personu, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi vecumu, pēc kura sasniegšanas saskaņā ar likumu iespējama kriminālatbildība;…
