Ievads
Referāta temats ir – kriminālsoda jēdziens un tā mērķis.
Katram sabiedrībā dzīvojošam indivīdam ir jāpakļaujas noteiktām sabiedrības un valsts varas institūciju pieņemtām normām, lai sabiedrība būtu spējīga efektīvi funkcionēt; par valsts noteiktās kārtības pārkāpumiem personas ir saucamas pie atbildības un sodāmas. Atkarībā no pārkāpuma rakstura, tā sabiedriskās bīstamības, apdraudēto interešu svarīguma un citiem subjektīviem un objektīviem faktoriem persona var tikt saukta pie administratīvas, civiltiesiskas, disciplinārās vai kriminālatbildības un attiecīgi tai tiek piemērots sods kā likumsakarīgs prettiesiskās rīcības rezultāts, tās sekas. Tiesībpārkāpējiem tiek piemērots sods un tā ir sabiedrībā vispārpieņemta parādība, netiek diskutēts par soda nepieciešamību, tā mērķiem.
Šī referāta uzdevums tad ir noskaidrot un analizēt kriminālsoda jēdzienu, tā mērķus, nozīmi sabiedrībā tiesiskās kārtības nodrošināšanai. Kriminālsoda jēdziena un tā mērķa analīze tiks veikta tieši teorētiskā aspektā, noskaidrojot būtisko, kā arī- salīdzinot kriminālsodu ar citiem soda veidiem, ņemot vērā soda un tieši kriminālsoda izpratnes vēsturisko attīstību, soda mērķa izpratni, kā arī- apskatot kriminālsoda jēdziena un tā mērķa izpratni LR Krimināllikumā.
Balstoties uz referāta uzdevumiem, veidota arī darba struktūra secīgās nodaļās un apakšnodaļās.
1. Kriminālsoda jēdziena izpratne krimināltiesību teorijā
1.1. Kriminālsoda jēdziens
Krimināltiesību teorijā nav viennozīmīga kriminālsoda jēdziena izpratne. Tas nosacīts ar to, ka krimināltiesības kā publisko tiesību nozare vispirms jau realizējas ar valsts piespiedu mehānisma palīdzību un sodu piemērošanu tām personām, kas neievēro, pārkāpj likumdevēja noteiktos priekšrakstus. Darbībai, lai tā varētu tikt atzīta par prettiesisku, jābūt aizliegtai ar likumu, pārkāpējam piedraudot ar sodu, bez tam - krimināltiesību normatīvais priekšraksts nav atsevišķs, no pārējām tiesību nozarēm un sabiedrības darbības formām nošķirts, tas neattiecas tikai uz pārkāpēju, bet atspoguļo noteiktas prettiesiskas darbības likumsakarīgas sekas, - sodu kā juridiskās atbildības izpausmi, kas rodas tiesisko attiecību starp valsts varu - tās piespiedu mehānisma izpausmē un indivīdu, kas nepakļaujas valsts noteiktajai kārtībai, kā pakļautu subjektu šim valsts varas piespiedu mehānismam jeb likumdevēja autoritātei, kas noteicis šo atbildību. Noziegums un sods ir savstarpēji cieši saistītas kategorijas. …
