Šī zinātniskā darba temats ir kriminālsoda tiesiskais regulējums Latvijas Republikā. Temata izvēli noteica mana interese par tiesību zinībām kopumā un par to, kādi principi tiek ievēroti, nosakot sodu Latvijas tiesās, un kā šie principi mainās vai attīstās.
Tēma ir iztirzāta, konkrētāk aplūkojot tieši kriminālsodus, jo šī joma patlaban ir īpaši aktuāla – tuvojas noslēgumam darbs pie daudzus gadus gatavotā jaunā Kriminālprocesa likuma, un tā galvenais vadmotīvs ir uzskats, ka sods vainīgajam jāsaņem pēc iespējas ātri un efektīvi. Turklāt mūsu valstij jāņem vērā jaunās prasības pret sodu noteikšanas principiem, ko nosaka dažādi Eiropas Savienības likumi un starptautiskās konvencijas, kurām Latvija ir pievienojusies. Svarīgi arī tas, ka Latvijā pēdējos gados ir mainījies izdarīto noziegumu raksturs un veidi, tāpēc arī sodu noteikšanā jāparedz šīs izmaiņas.
Šajā darbā ir pētīts, kāda ir pašreizējā situācija Latvijas Republikas likumdošanā, kāda ir soda būtība, sodu veidi, sodu noteikšanas pamatprincipi. Darba mērķis bija izpētīt arī to, vai Latvijā pastāv alternatīvie sodu veidi un kā attīstās probācijas dienests, kas daudzās Eiropas valstīs ir augsti attīstītā līmenī.
Par pamatu pētniecības darbam ir ņemts Latvijas Republikas Krimināllikums un tā panti, kas saistīti ar darba tematiku. Tāpat aplūkoti dažādi sodu noteikšanu regulējošie dokumenti, valsts institūciju un tiesībsargājošo institūciju statistika, publikācijas presē un internetā. Pētīta arī Eiropas Savienības Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, kas salīdzināta ar Latvijas Republikas Krimināllikumā esošajiem pantiem.
Sods jeb tā saucamās krimināltiesiskās represijas pastāv ne tikai tāpēc, lai sodītu likumpārkāpējus, bet arī lai novērstu jaunus noziedzīgus nodarījumus un sekmētu likumpārkāpēju atgriešanos normālā un godīgā dzīvē sabiedrībā. Sods paredz arī vainīgās personas labošanu un audzināšanu, kā arī darbojas kā brīdinājums vainīgajai personai un citiem sabiedrības locekļiem. Kriminālsods mūsdienās ir arī līdzeklis, ar kuru valsts mēģina mainīt personas attieksmi pret sabiedriskām vērtībām, lai panāktu tās atturēšanos no jauniem pārkāpumiem. …
