Mūsdienu civilizētās un tiesiski pamatotās sabiedrības pastāvēšanas viens no galvenajiem pamatiem ir noregulētas tiesiskas attiecības valstī. Šādas attiecības ir iespējams izveidot tikai tad, ja tiesību attīstības un jaunrades procesā iesaistās visa sabiedrība. Latvijas Republikas Krimināllikums, pēc sabiedrības domām ir viens no veidiem kā cīnīties pret noziedzību. Kaut vai ņemot par piemēru, jautājums par nāvessoda nepieciešamību, kriminālatbildības noteikšanu nelegālā alkohola tirgotājiem. Cilvēki uzskata, ka kriminālsods ir viens no veidiem kā atturēt cilvēkus no nodarījumu izdarīšanas. Līdz ar to tiek radīti noteikti uzvedības noteikumi, kuriem ir vispārobligāts raksturs un, ar kuru palīdzību, ir iespējams regulēt sabiedrības uzvedību, pakļaujot to noteiktām normām. Šo normu nepildīšanas gadījumā pret vainīgo personu tiek piemērotas noteikta veida sankcijas, kas, savukārt, izriet no izdarītā tiesību normu pārkāpuma veida un apmēra.
Pie šādām normām ir pieskaitāmi arī Krimināllikumā deklarētie vispārējie sabiedrības uzvedības noteikumi, kuru izpilde ir vispārobligāta visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Krimināllikumā tiek reglamentēta valsts atbildes rīcība uz kādas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Attiecīgā likuma normas nepildīšanas gadījumā, tiek piemērots kriminālsods.
Krimināllikumā soda sankcijas lielums ir noteikts sevišķās daļas pantos, kur par attiecīgu noziedzīgu nodarījumu tiek noteikts dažāda veida kriminālsods. Latvijas Republikā kriminālsodu var piespriest tikai tiesa. No tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža, tiesas lēmumam ir likuma spēks.
Kriminālsodam, līdzīgi kā citiem soda mēriem, pamatā ir audzinošs raksturs. Tomēr tas neizslēdz iespēju, ka pamatojoties uz valstī pastāvošajām likumdošanas normām, persona var zaudēt kādu no tiesībām un brīvībām.
Referātā tuvāk tiks apskatīts kriminālsoda jēdziena vispārējais raksturojums un mērķis, soda mērķis un uzdevums, vispārējā un speciālā prevencija, kā arī sodu sistēma Latvijā.…
