Latvijas Republikas Sodu likums, kas stājās spēkā 1933. gada 1. augustā, tika pieņemts Ministru Kabinetam balstoties uz 81. panta kārtību. „1920. gadā tieslietu ministrs R.Bēnuss iecēla komisiju Tieslietu ministrijas juristkonsultanta P.Jakobi vadībā, lai pielāgotu „vecos (1903.g.) Sodu likumus tagadējās dzīves apstākļiem.””. Šīs projekts tika pabeigts 1927. gadā. Komisija 1903. gada Sodu likumu piemēroja esošajām un pastāvošajām iekārtām, gan politiskās iekārtas, gan ekonomiskās un sociālās jomas piemērojot Sodiem, kas pastāvēja Krievijas Sodu likumā. Vienīgā lieta, kas jāatzīmē ir tas, ka Latvijā vēl nebija izveidojusies tiesību terminoloģija, tāpēc piemērojot Krievijas Sodu likumu Latvijas Republikas Sodu likuma izstrādei, likumprojekts tika izstrādāts krievu valodā, tas izskaidrojams arī ar to, ka Krievijas Sodu likums bija krievu valodā.
Bet nopietns pavērsiens Latvijas Republikai bija apziņa, ka pastāv Latvijas Republikā savs izstrādātais likumprojekts, kuru pieņēma tikai MK 81. panta kārtībā. Ar šī likumprojekta pieņemšanu valdība sastapa dažādas grūtības:
1927. gadā Saeimas juridiskā komisija saņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu tā izskatīšanai un apstiprināšanai, bet nenogaidot Saeimas apspriešanās beigas, Ministru kabinets likumprojektu paņēma atpakaļ un nodeva tā izskatīšanu valdības ieceltajai komisijai. Valdība šo likumprojektu pieņēma 81. panta kārtībā nosakot, ka 1931. gada maijā šis likums stāsies spēkā. Trešā Saeima šo likumu nodeva izskatīšanai sevišķai komisijai, kura sāka Soda likuma vispārīgu grozīšanu. Valdība atcēla tā spēkā stāšanos. Bet jau 1933. gada aprīlī valdība likumu atprasīja atpakaļ no Saeimas un pieņēma to atkārtoti 81. panta kārtībā nosakot, ka 1933. gada 1. maijs ir šī likuma stāšanās spēkā datums.
Šīs likums sastāvēja no 40 nodaļām. Kā jau ierasts, tad pirmā nodaļa bija vispārīgs likuma raksturojums, bet pārējās raksturoja krimināltiesību sevišķo daļu, minot konkrētus noziegumus un sodus, kuri ir jāpiemēro par izdarītajiem noziegumiem. Salīdzinot ar 1903. gada Sodu likumu, tad 1933. gada Sodu likumā tika saglabāti tikai 5 sodu veidi no 8, kuri tika minēti 1903.g. Krievijas Sodu likumos:
Tika atcelts nāvessods, bet tika saglabāts tāds smags brīvības atņemšanas sods kā spaidu darbi. Tika atcelti sodi, kas saistījās ar kārtu privilēģijām, piemēram, kārtas titula zaudēšana, kā arī mājas arests, kura priekšrocību varēja izmantot augstāko kārtu piederīgie, jo Latvijā kārtu privilēģijas tika likvidētas. Pēc 1933.g. Sodu likuma normām uz spaidu darbiem notiesātajai personai paredzēja atņemt valsts apbalvojumus, goda amatus un nosaukumus, kara dienestā iegūtās pakāpes, atlaist no valsts un pašvaldību dienesta. Šī persona zaudēja aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības. Vairākos gadījumos 1933.g. Sodu likuma sankcijas tika noteiktas bargākas nekā 1903.g. Krievijas Sodu likumos, īpaši par smagākajiem nodarījumiem. Par vissmagākajiem noziegumiem, par kuriem draudēja mūža spaidu darbi, noilguma termiņu noteica uz 15 gadiem (1903.g. Sodu likumos tas bija 10 gadi). 1933.g.
…