Kriptogrāfijas starptautiskais regulējums un problēmas

Kriptogrāfija, kas kādreiz bija militāristu un slepeno dienestu monopols, ir izgājusi pasaulē. Tas ir noticis pateicoties Interneta un visas telekomunikāciju sistēmas attīstībai. Pasaules valstis šis process ir ietekmējis dažādi, dažas ir klusējot noskatījušās kā totālās informācijas groži izslīd no tās rokām un atļauj saviem pilsoņiem lietot visu kriptogrāfiju, kas tiem pieejama. Citas visiem spēkiem mēģina šo procesu ierobežot atļaujot tikai tādu kriptogrāfiju, kuru tā varētu uzlauzt salīdzinoši neilgā laika sprīdī, šajā variantā valsts pilsoņiem ir pieejama vāja kriptogrāfija vai tā nav pieejama vispār. Un paliek vēl valstis, kuras savā attīstības līmenī vēl nemaz tik tālu nav nonākušas un šī problēma tām vienkārši nav aktuāla.

Taču kriptogrāfijas nozīme ik dienu pieaug, tā ir droša elektroniskā tirgus pamats. Cilvēki, lai arī sabiedriski radījumi, tomēr nevēlas, lai visa viņu informācija būtu pieejama ikkatram, tādēļ palielinoties tehnoloģijas iespējām cilvēki šifrē visu telefonsarunas, e-mailus, konfidenciālu informāciju, nekur nederīgu informāciju.

Kriptogrāfija starptautiskajā sfērā ienāca lielo karu laikā, kad informācijas transportam izmantoja ziņnešus, un drošāk bija, ja ziņnesim uzticētā teksta saturu tas nezināja un arī neviens cits to nevarēja izlasīt. Pirmās drošās ziņas par kriptogrāfijas izmantošanu parādās jau Senajā Romā, taču droši vien šis informācijas slēpšanas veids ir tikpat sens kā cilvēce.…