Krišjānis Valdemārs bija sabiedrisks darbinieks, publicists, viens no jaunlatviešu kustības vadītājiem, laikraksta „Pēterburgas Avīze” izdevējs, pirmās latviešu jūrskolas dibinātājs, vairāku vārdnīcu izdevējs. Šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt, jo K. Valdemārs bija tik izcila personība, ka grūti pārvērtēt viņa lomu latviešu sabiedriskās domas veidošanā. „Krišjāņa Valdemāra lielums izpaužas apstāklī, ka daudzās latviešu kultūras dzīves nozarēs viņš bija pirmais,” tā teicis Edgars Dunsdofs. Krišjāņa Valdemāra interešu loks bija ārkārtīgi plašs. Jau Tērbatā, studējot tautsaimniecību, rakstījis par folkloras materiālu vākšanas nozīmi, par dabaszinātņu jautājumiem, kļuva par izcilu jūrniecības lietu pazinēju, kopā ar Juri Alunānu un Krišjāni Baronu veidojis atmodas laika ideoloģiju.
K. Valdemārs ilgus gadus dzīvoja un strādāja Krievijā, vienmēr pulcinot ap sevi latviešu inteliģenci, rosinot darboties Latvijas labā. Savos publiskajos rakstos K. Valdemārs aizstāvēja sociālo progresu, vērsās pie tautas ar dažādie ierosinājumiem saimnieciskajā dzīvē, iestājās par personas brīvību. Aicinot dibināt jūrskolas, kuģu būvētāju un jūrnieku sabiedrības, propagandējot jūrniecības izglītību, mudinot latviešus nodarboties ar jūras saimniecību, Krišjānis Valdemārs ieguvis nacionālās jūrniecības tēva goda nosaukumu.…