Ir skaidri saprotams, ka dzīve nav iedomājama bez zīmēm, kuras ietver sevī vārdus, attēlus, žestus, smaržas, garšas, faktūras, skaņas- būtībā visus veidus, kā informāciju var paziņot. Izpētot semiotikas rašanos un tās galvenos pamatlicējus var nonākt pie secinājuma, ka semiotika ir zinātne par zīmēm un zīmju sistēmām, to vispārīgajām īpašībām un funkcionēšanas likumībām. Semiotika pēta arī nozīmes rašanos un informācijas nodošanu. Zīmēm noteiktos apstākļos (apstākļos, kas veido semiotiksu situāciju) atbilst kāda „nozīme”, kas var būt jebkas – reāla vai izdomāta lieta, parādība, process, fantāzijas vai pasaku būtne, abstrakts jēdziens. Semiotikas metodes izmanto, lai konstruētu formālo valodu, tēlu pazīšanas un datorizētās apmācības matemātiskos modeļus.