Trofejas
Šī gada vasarā izstāžu zālē ‘Rīgas mākslas telpa’ notika mākslinieka Kristiana Brektes piektā personālizstāde ‘Trofejas’, kuras galveno ideju pats autors raksturo šādi: ‘Cilvēks ir piemirsis, ka dzīvi beidzam 2x0,5 m lielā kastē, kurā vienīgais, ko varam paņemt līdzi ir tikai tas, ko mūža laikā esam uzkrājuši sevī nevis dārgais džips vai Džeka La Leina virtuves kombains. Sacenšanās un tieksme būt pārākam par apkārtējiem visdažādākajās jomās mani ir novedusi līdz idejai – kā gan izskatītos mūsdienu trofeju atspoguļojums, ja to salīdzinātu ar 16.gadsimata mākslinieku gleznojumiem, kuros tika atainoti medījumi jeb trofejas.’ Izstādē atspoguļota viena no aktuālākajām tēmām par mūsdienu pasauli, kurā cilvēks tiecas pēc lietām, lai ar tām lepotos un lielītos citu cilvēku starpā, aizmirstot par garīgajām vērtībām, kas vienīgās saglabājas mūža garumā. Šī, manuprāt, ir Kristiana Brektes izstāde, kur vizuālo tēlu risinājumus pārspēj paši darbu nosaukumi un kopīgā izstādes ideja. Varbūt salīdzinājumā ar iepriekšējiem oriģinālajiem materiāliem mākslas darbu izpildē, šajā izstādē tie nešķita vairs tik ļoti emocionāli uzrunājoši, lai gan jāatzīst, ka sabrauktu varžu izmantojums mākslas darbu veidošanā ir reti sastopams, tātad pietiekami savdabīgs. Pretstatā iepriekšējām mākslinieka personālizstādēm, šajā mazāk bija jūtams autora paša emocijas un izteiksme, šķita, ka vairāk ir ticis strādāts pie saturiskās idejas, nevis pie formas izpildījuma. Turklāt minimālistiskais ekspozīcijas iekārtojums īsti neatbilda izstādes idejai par materiāli pārpildīto mūsdienu pasauli.
…
