Kristību rituāls kā komunikatīva forma Latvijā

Rituāla loma un nozīme sabiedrībā nekad nav mazinājusies, ir mainījusies tikai indivīdu, sociālo grupu un institūciju attieksme pret to un izpratne, kas īsti ir rituāls un ar ko tas atšķiras no citām regulārajām darbībā un praksēm. Svarīgi atzīmēt, ka ir mainījušies paši rituāli, daži rituāli ir izzuduši no sociālās prakses, citi ir pārņemti vai radīti no jauna. Modernā sabiedrībā rituāls saglabā tās pašas trīs pamatfunkcijas, ko tas pildīja visu laiku, kopš tika apzināts un īpaši izdalīts kā viens no sociālās pieredzes veidiem. Rituāls mūsdienu sabiedrībā ir svarīgs, jo tas stabilizē un saliedē sabiedrību, ar tā palīdzību tiek nodota informācija nākamajām paaudzēm un bez rituāliem nav iespējams cilvēka dzīves cikls.
Pirmkārt, rituāls ir idejas realizēšanas process, idejas piepildījuma darbību fiksācijas process, tas balstās uz tradīciju un saglabā sabiedrības stabilitāti. Rituāls sabiedrībai saglabā simbolisku vērtību, saglabājot socikoda fragmentu, darot cilvēka uzvedību sabiedrībā vienkāršāku, bet pašu sabiedrību noturīgāku. Strauji vienkāršojot uzvedību, standartizējot to, rituāli stabilizē sabiedrību, saglabā tās eksistenci. Jebkura sabiedriska ideja neīstenojas, kamēr to neiestiprina rituāls (tradīcija), kas ļauj nodot to citām paaudzēm, saglabāt sabiedrību. Uz rituāliem ir orientēti visi sociālas uzvedības modeļi.1 Dažkārt pat neapzināti cilvēki pilda rituālus, vai ir tajos iesaistīti pasīvi.
Sabiedrības dzīve ir saskaņots rituālu kopums, kas ļauj cilvēkiem neaizdomāties par savām darbībām. Rituāls ir ārējs, tas ir materiāls pamats, uz kura dzīvo sabiedrības „gars”.2
Daži rituāli tiek uzturēti, daži tiek radīti no jauna, lai tie kalpotu par sabiedrības dažādo grupu integrācijas elementu.…