Kristietība ir monoteiska releģija, kas balstīta uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā. Tās izcelsme ir saistīta ar jūdaismu, ar kuru tai ir kopīga daļa Svēto Rakstu (Vecā Derība), kā arī agrīnā vēsture. Taču vēlāk tā nošķīrās no jūdaisma un Teodosija I laikā kļuva par Romas impērijas oficiālo reliģiju. Kristietības sākumu parasti saista ar mūsu ēras 1. gadsimta vidu. Tomēr, lai pie tā nonāktu, ir nedaudz jāatskatās uz Romas impēriju, jo tajā jau bija populārs dievu - "mesiju" kults. Tagad kristietība ir sadalījusies vairākos novirzienos, no kuriem lielākie ir katolicisms, protestantisms un pareizticība. Pašlaik šī releģīja ir visizplatītākā un tai ir vairāk par diviem miljardiem sekotāju. Kā jau lielākā daļa reliģīju, arī šī reliģīja ir popularizējusies dažādu iemeslu pēc. Tas viss aizsākās Jūdejā, kas bija Romas impērijas sastāvā un popularizējās visā Romas impērijas teritorijā. Taču straujās popularitātes dēļ, daudzi šo reliģiju izmantoja savā labā naudas un karjeras dēļ. Šādu cilvēku dēļ arī tika izkropļota tās sākotnējā ideja. Toties mācība, ko Kristus un viņa mācekļi bija sludinājuši, dzīvoja cilvēku zemapziņā kā nojausma par tādu brīvību, kādu nevar sniegt ne karagājieni, ne politiskā vara, ne nauda, ne vara.
Kristietība izceļas ar savu kosmopolītismu, tā ir tautas reliģija, kas māca cienīt zemāk stāvošo, mīlēt nabadzību, ciešanas. Kristietības izplatību veicina arī tās demokrātisms.
Kristietībā Dieva eksistence ir nepieciešama, jo pretējā gadījumā pasaule kļūs par Neko, tāpēc ir nepieciešama nemitīga komunikācija ar Dievu (galvenokārt lūgšanu formā). Dievu raksturo trīs spējas:
1. Dievs ir visu zinošs;
2. Dievs ir visu varošs;
3. Dievs ir absolūti labs.
Dievs ir arī visa radītājs, visa sargātājs un visa izrīkotājs. Viss sliktais nāk no paša cilvēka. Lepnība noved pie visatļautības, viszinības, pašpārliecinātības un gribas neatkarības. Te parādās grēks, kurš pasaulē ienāk, tikai pateicoties cilvēkam. Grēkošana noved pie ļaunuma parādīšanās. Grēks nav ķermeniska, bet garīga parādība, nemateriāla kategorija. Ķermenis pats par sevi nevar būt grēcīgs, jo viss, ko Dievs radījis, ir absolūti labs.…
