Reliģija ir liels spēks, kas veido un ietekmē daudzu cilvēku un sabiedrību dzīvi. Uz doto brīdi reliģija vai drīzāk tās pieņemšana ir kļuvusi daudz demokrātiskāka, un cilvēkam tiek piedāvāta izvēles iespēja – pieņemt to vai citu ticību, dzīvot saskaņā ar Dievu vai nē, popularizēt savu pārliecību un izpratni par dažādām norisēm sabiedrībā, dabā, cilvēkā.
Viduslaikos baznīca ieņēma vadošo lomu visās sabiedrības norisēs. Tā ietekmēja ne tikai politiskos notikumus, izglītības un mākslas attīstību, bet arī cilvēciskās attiecības un pat ģērbšanas stilu. Akla ticība Dievam un visu parādību sasaiste ar to, manuprāt, ierobežoja jebkādu attīstības iespējamību, savas cilvēciskās vērtības apzināšanos un elementāras pašapziņas veidošanos. Cilvēka nevarība apstākļu priekšā, akla padošanās Dievam un tā žēlastībai liedza saskatīt pašas dzīves skaistumu un neatkārtojamo vienreizīgumu.
Šī perioda filosofiskā doma, kas tik spēcīgi ietekmēja sabiedrības politisko un ekonomisko attīstību, ir tā vērta, lai mēģinātu to apskatīt un izprast.
Kristietība ir pasaules lielākā reliģija ar vismaz 1,7 miljardiem sekotāju. Kristietība radās Tuvajos Austrumos – Palestīnā (tagadējā Izraēlā). Tās pirmie sekotāji bija no ebreju tautas. Tomēr tā veidojās un attīstījās lielā mērā ārpus Palestīnas – galvenokārt grieķu un romiešu pasaulē, varbūt tādēļ tā vienmēr lielu uzmanību ir pievērsusi
a)saviem sākumiem un šo sākumu izpratnei;
b)rakstiem un grāmatām;
c)iestādījumiem, t.i., reliģiskām organizācijām.
Kristietības sākumi neapšaubāmi saistās ar Jēzus Nācarieša dzīvi, personu un darbību. Vārds “Jēzus” nozīmē “Jahve (Dievs tas kungs) ir pestīšana” vai “Jahve (Dievs) ir glābējs”.
Jēzus mācības centrā atrodas doma par Dieva valstību, uz kuras nākšanu cilvēkam ir jāsagatavojas. Tā nāk kā Dieva Gara vadība cilvēku sirdīs. Tā ir Dieva gribas izpausme un īstenošana pasaulē. “Šī Dieva valstība ir kā dārga pērle vai apslēpta manta, kuras labā cilvēkam ir jāatsakās no daudzām citām lietām pasaulē un kura ir centīgi jāmeklē.” [1, 301] Visa ļaunuma sakne ir grēks. Atgriešanās no grēkiem ir cilvēka “sirdsprāta” nostājas maiņa. Visu Dieva likumu piepildījums ir mīlestība – mīlēt Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. …
