Vairāk nekā kurš cits no 17. gadsimta rakstniekiem ar latviešu tautu saaudzis Kristofors Fīrekers. Viņš top par dziesminieku, kas latviešiem sniedz jaunu un īstu dzeju, kura kļūst par viņa īpašumu.
Fīrekers ir pirmais un lielākais latviešu garīgais dziesminieks, latviešu garīgās dziesmas un vispār latviešu mākslas dzejas nodibinātājs. Ar mācītāja Ādolfija lūgumu viņš pārtulkoja pāris dziesmas latviešu valodā. Tās tā patika, ka, dažas reizes priekšā izlasītas, tūliņ palika prātā. Arī melodijām tās tik labi pieskaņojās, ka prieks bija klausīties. To dzirdēdami, arī vācieši sāka ņemt dalību pie agrāk nicināto latviešu dievkalpojumiem. Šādi panākumi Fīrekeru skubināja pārtulkot un sacerēt arvien vairāk dziesmu. Tā iznāca vesela dziesmu grāmata. Arī citi mācītāji sāka lietot savās draudzēs šīs dziesmas, kas izplatījās rokrakstā. Kristofors Fīrekers labi novērojis latviešu valodas akcentu un ritumu. Viņa panti izskan viegli un skaidri. iņš latviešu dzejā, kur līdz tam bija pazīstams tikai pēc savas īpašās likumības noritušais trohaiskais un daktiliskais latviešu tautas dziesmu pantmērs, ieved kultūrtautās pazīstamās pantpēdas; skaidrus trohajus, jambus, daktilus, u. c. Viņš pirmais dzejā lieto atskaņas, kas latviešu tautas dziesmās neparastas, un pārņem latviešu dzejā dažādi un vairāk nekā no četrām rindām saliktus pantus. …