Krīzes komunikācija: 2001.gada 11.septembra terora aktu piemērs

Rīkojoties prātīgi, atlabšanas fāzē iespējams gūt arī dažādus labumus no krīzes. Piemēram, krīzes var novietot kādus cilvēkus novietot publikas uzmanības centrā. Tie, kuri veiksmīgi reaģē uz šo pastiprināto uzmanību, bieži vēlāk tiek uzskatīti par varoņiem.3 Ņujorkā terora aktu krīzes laikā viena no visnozīmīgākajām figūrām bija pilsētas mērs Rudolph Giuliani. Lai gan uzbrukumi notika gandrīz bez jebkāda brīdinājuma un radīja lielu neskaidrību un apjukumu, Ņujorka nebija gluži nesagatavota. Mērs vēlāk paskaidroja, ka tieši šāda mēroga šokējošai katastrofai pilsētas administrācija bijusi gatava. Bija izveidots mūsdienīgs komandcentrs šādām ārkārtas situācijām, kādas ir neizbēgamas tādā pilsētā kā Ņujorka. Neatliekamās palīdzības dienesti bija regulāri trenējušies šādām krīzēm.4
Mācīšanās fāze nozīmē notikušās krīzes analīzi, tās nesto zaudējumu un ieguvumu apzināšanu un organizācijas rīcības novērtēšanu. Tas nepieciešams, lai laikus varētu pamanīt un novērst krīzes nākotnē.5
Aizsardzības Valsts sekretāra Sabiedrisko attiecību biroja vadītājs kapteinis Tim Taylor teicis, ka no 11. septembra krīzes iespējams gūt vairākas mācības. Pirmkārt, tā ir alternatīvo komunikācijas sistēmu nozīmība. Lai gan pirmajās stundās mobilie telefoni funkcionēja vāji, vēlāk tie kļuva par galveno rīku saziņai ar medijiem. Otrkārt, ir jābūt iepriekšējam plānam 24h ilgām operācijām. Šobrīd Pentagonā katrs darbinieks ietilpst vai nu „sarkanajā” vai „zilajā” komandā. Ja notiek krīze, viena no komandām tiek nozīmēta par pirmo, kurai jādarbojas, bet otra tikmēr gatavojas viņus nomainīt pēc kāda laika. Tāpat arī šī krīze lika apzināties, ka mediju uzmanība ir saasināta arī notikuma gadadienu laikā, kas prasa papildu gatavošanos un resursus.1
Šie ir tikai daži piemēri mācībām, kas gūti no 11. septembra krīzes pārvarēšanas. Plašākā skatījumā var teikt, ka mācījusies no šīs krīzes ir visa pasaule.

…