Krusta kara norise Latvijas teritorijā

Secinājumi
Runas par ļaužu pievēršanu kristīgajai ticībai bija tikai aizsegs, lai iegūtu jaunas zemes, meklēt jaunas tirgus vietas un vēlējās būt noteicēji pār tirdzniecības ceļiem. Tie, kuri nevēlējās pievērsties kristīgajai ticībai, lielākajā daļā gadījumu, tika nogalināti un karotāji piesavinājās viņu mantu.
Krusta karu iedvesmotāja, organizētāja un aktīva dalībniece vienmēr bija katoļu baznīca ar pāvestu priekšgalā. Livonijas ordenis bija galvenais bruņotais spēks Latvijas teritorijas pakļaušanā. Tikai pēc 100 gadu ilgām cīņām krustneši nostiprinājās baltu zemēs. Livonija nekad nekļuva par vienotu valsti.
No tā, ko es aprakstīju savā darbā, varu secināt, ka kaut arī vācieši pamazām pakļāva lībiešus, sēļus, latgaļus, igauņus, kuršus un zemgaļus, tomēr šajās cīņās krustneši piedzīvoja arī smagus zaudējumus, vienu no tiem varu minēt – Ziemeļeiropā iepriekš nepieredzēta krustnešu sagrāve Saules kaujā.
Mans darba mērķis bija iepazīties ar Krusta karu norisi Latvijas teritorijā un apzināt tā sekas, kā arī, pilnveidot savas zināšanas par vēstures tēmu – Krusta kari. Uzskatu, ka savu darba mērķi sasniedzu, kas liecina par to, ka darba uzdevums tika izveidots pareizi un veiktais darbs ļauj izdarīt sekojušus secinājumus:
1. Mūsdienu Latvijas teritorijas zemes tiek iekarotas.
2. Krustnešiem – daudz upuru, milzīgi līdzekļi iztērēti veltīgi.
3. Latvijas teritoriju nekolonizē ( zemnieki nepārgāja uz iekarotajām zemēm) un neasimilē ( nepārņēma) krustnešu kultūru un valodu.
4. Iekarotajām zemēm – gāja bojā daudz cilvēku, valstis izlaupītas un izpostītas.
5. Ievieš kristīgo ticību Latvijā.
6. 13. gadsimta beigās Latvijas un Igaunijas teritorijā vāci izveidoja 5 nelielas valstis: Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija, Sāmsalas bīskapija, Tērbatas bīskapija, Kurzemes bīskapija.
…