Krusta kari Baltijā

12.gadsimts bija liela garīgā un politiskā sprieguma laikmets kristīgajā pasaulē un veidoja lielisku augsni Bernarda no Klevjē idejām. Heinrihs Lauva, Saksijas hercogs, izmantoja Bernharda sprediķošanu ar aicinājumiem uz otro krusta karu kā politikas idejisko pamatu un ievadīja savu ekspansiju austrumu virzienā. Šim pasākumam pagānu kristīšanas misija bija ļoti izdevīga.
Kristīgās misijas pirmssākumi.
Latvijas teritorijas iedzīvotāji ar kristīgo ticību iepazinās jau pirms vācu krustnešu agresijas. Baltijas tautām kristietība tuvojās no divām pusēm; no rietumiem skandināvu
(zviedru, dāņu), vēlāk ar vāciešu starpniecību, un no austrumiem – ar krievzemes līdzdalību. Kristietības izplatītāji savā starpā cīnījās par to, kurš pasteigsies ar kristīšanu pirmais, un līdz ar to iegūs politisko varu pār jaunpievērstajām zemēm un to iedzīvotājiem.
12. gadsimta otrajā pusē austrumbaltijas piekrastē parādījās tirgotāji no Lībekas un citām ziemeļvalstu pilsētām. Šajā laikā pieauga arī rietumieropas un krievzemes tirdzniecības ceļa nozīme. Baltijas zemes, pa kurām gāja šis ceļš, sāka saistīt vācu tirgotāju uzmanību. Baltijas jūras ostās arvien biežāk iegriezās vācu tirgotāji, kas meklēja jaunas tirgus vietas un vēlējās būt noteicēji par tirdzniecības ceļiem Baltijā. Vācu dižciltīgajiem un katoļu baznīcai bija savi nodomi, kas tiecās pakļaut jaunas zemes, kur vākt nodevas.…