Krusta kari Latvijas teritorijā

Krusta kari Latvijas teritorijā
11. gs. Eiropā bija sākušies krusta kari- Eiropas feodāļu kari Palestīnas pakļaušanai ar lozungu „cīņa pret neticīgajiem”(musulmaņiem). Krusta karu patiesie politiskie un ekonomiskie cēloņi bija centieni sagrābt savās rokās tirdzniecību Vidusjūras austrumu daļā. Vācu feodāļu ekspansija Baltijas jūras dienvidu un austrumu piekrastē pavēra līdzīgas iespējas, kādas krusta karotāji meklēja austrumos. Krusta karos aktīvi iesaistījās arī katoļu bīskapi, it īpaši tie, kas slāvu sacelšanās laikā bija zaudējuši savas diecēzes. Tā kā Līvzemes pirmais bīskaps augustīnietis Meinards dzimis ap 1130.- 1134. gadu, tad liekas, ka 12. gs. 40.-70. gados viņš jau varēja tieši vērot slāvu misiju Ziemeļvācijā un apgūt tās metodes, ar kādām kristīgā ticība izplatāma. Rakstītajos avotos rodami dati par Meinardu diemžēl pierakstīti jau pēc viņa nāves. To , ka kopā ar tirgotājiem 12. gs. pēdējā ceturksnī no Vācijas Latvijā ieradās pirmie misionāri, apraksta Lībekas Arnolds. Lai iegūtu nepieciešamās pilnvaras un atbalstu tālākajai darbībai, Meinards dodas uz Brēmeni un ziņo Brēmenes arhibīskapam un lielkapitulam par savas misijas uzsākšanu un neveiksmēm. Iesvētīts par bīskapu, Meinards atgriežas uz Līvzemi sludināšanas darbā…