Krusta kari Latvijas teritorijā

XII gadsimta beigās no Visbijas un Lībekas Daugavas ostās un tirgus vietās arvien biežāk iegriežas vācu tirgotāji. Vispirms rosīga tirgošanās sākās ar lībiešiem, kas dzīvo Daugavas lejtecē. Vācieši tāpēc šo zemi sāk saukt par Līvzemi (Livoniju). Zēgebergas (pie Lībekas Vācijā) klosterī dzīvojošais dievbijīgais mūks Meinards (Meinhard) iestājās tirgotāju dienesta, vadot dievkalpojumus un pildīdams rakstveža pienākumus.
Pamazām viņš iemācījās lībiešu valodu un ap 1180.gadu no Polockaskņaza saņem atļauju sludināt lībiešiem Kristus mācību. 1186.gadā Brēmenes arhibīskaps Hartvijs Otrais iesvēta Meinardu par bīskapu Ikšķilē, kur viņš uzceļ pirmo baznīcu tagadējās Latvijas teritorijā. Meinarda darbība daļēji vainagojas ar panākumiem – lībieši tika kristīti, taču liela daļa palika arī pagāni vai arī no iegūtās ticības atteicās.
1196.gadā Meinards turpat Ikšķilē nomirst. Pēc gada Brēmenes arhibīskaps par Ikšķiles bīskapu iesvētīja Bertoldu Šulti. Viņa vadītā vācu flote ar krustnešiem iebrauc Daugavas grīvā. Tai pašā gadā Bertolds tiek nogalināts kopā ar lībiešiem. Pēc gada arhibīskaps ieceļ trešo bīskapu Livonijas teritorijā – Albertu. Šis vīrs ir vairāk politiķis kā garīdznieks. Pēc visu Livonijas valstu apmeklēšanas, bīskaps Alberts panāca, ka jaunais Romas pāvests Inokentijs III ar sevišķu rakstu izsludināja krusta karu pret Livoniju.…