Krusta kari Baltijā un senlatviešu cilšu iekarošana un kristīšana ir globāli vēsturiski notikumi, kas būtiski ietekmēja ne tikai tā laika sabiedrību, bet joprojām atsaucas uz mūsdienu latviešu mentalitāti.
Pilnīgi piekrītu, ka „Latvijas iekarošana un pāreja kristīgajā ticībā vienmēr bijusi latviešu tautas garīgās dzīves ļoti būtiska sastāvdaļa. Pēc XIII gadsimta lībiešu un latviešu pastāvēšana nav izprotama bez šiem diviem vēstures fenomeniem – krustnešu iebrukuma un kristīšanas.” [10., 47.]
Šī pētījuma mērķis ir iepazīties ar latgaļu gaitām krusta kara laikā, kristīšanas norisi un tās ietekmi uz latviešu tautas tālāko likteni. Mani interesēja iepazīties ar visu pieejamo informāciju par krusta karu laikā latgaļu apdzīvoto teritoriju, viņu tā laika saimniekošanas prasmi un tradīcijām, attiecībām ar kaimiņu tautām, kā arī par krustnešu iebrukumu, latviešu pakļaušanu savai ticībai. Izanalizējot iegūto informāciju, vēlējos izdalīt svarīgākos faktus un notikumus, kas būtiski ietekmēja mūsu senču dzīves apstākļus, kā arī mentalitātes veidošanos.
Tieši par latgaļiem izvēlējos rakstīt tāpēc, ka mani vecāki nāk no novadiem, kurus krusta karu laikā apdzīvoja latgaļi. Man ir svarīgi un interesanti zināt, ko pārdzīvojuši mani senči. Bez tam latgaļi apdzīvoja salīdzinoši lielu tagadējās Latvijas teritorijas daļu un viņu vieta vēsturē ir ļoti nozīmīga visai latviešu tautai.
Interesanti bija arī vairāk uzzināt par latgaļu tā laika valdniekiem – Visvaldi, Vesceki, Rūsiņu u.c., viņu lomu krusta kara notikumos.
Izstudējot iegūto informāciju, šajā referātā esmu apkopojis, manuprāt, svarīgāko, kas attiecas uz latgaļiem krusta kara laikā.
Krusta kari Rietumeiropas valstīs turpinājās no 11.gadsimta beigām līdz 13.gadsimta beigām. Šajā periodā Rietumeiropas kristieši „ar uguni un zobenu” pievērsa „īstenajai ticībai” to tautu pārstāvjus, kas nebija katoļticīgi. Baznīca propagandēja, ka „svētā kara” mērķis ir ticības izplatīšana un ticīgo aizstāvēšana pret neticīgajiem. Tomēr ne mazāk svarīgi iemesli krusta karagājienu popularitātei bija solītā grēku piedošana un iespēja iegūt īpašumā jaunas zemes. 12.gadsimta beigās Rietumeiropā vairs nebija brīvu zemju, tāpēc 12.gadsimta beigās svētais karš tiek pārnests arī uz Baltijas telpu.
12.gadsimta beigās un 13.gadsimta sākumā kristīgo ticību Baltijā sāka ieviest Dānijas baznīca ar Lundas arhibīskapu priekšgalā. Dāņu un zviedru baznīcas reliģiskie un politiskie mērķi vairāk saistījās ar tagadējās Igaunijas un Somijas teritoriju.
Šajā laikā Baltijas jūras ostās arvien biežāk iegriezās vācu tirgotāji un mūki. To veicināja ostas pilsētas Lībekas nodibināšana un vācu tirgotāju apvienības izveidošanās Gotlandē. Daugavas grīvā viņi tirgojās ar lībiešiem, zemgaļiem, sēļiem un viņu kaimiņiem.…
