Krustabas

1. Kristību gaita.

Krustabu rituāls sākas radībām, kuras parasti norisinās pirtī.
Kur tie dzima staltie vīri, kur bērie kumeliņi?
Pirtī dzima stalti vīri, stallī bēri kumeliņi.
Pirts latviešiem vienmēr bijusi lielā godā. Latviešu folklorā to sauc par Māras pirti jeb Laimas pirti, jo viņas abas ir klāt radību lakā.
Pēc radībām māti un bērniņu apciemo radinieces un kaimiņienes, šo krustabu daļu sauc par raudzībām jeb rauguļos iešanu. Šeit piedalās arī pati Māra.
Balta, balta viešņa nāk pavakara pusītēi:
Te nāk pati mīļā Māra savu bērnu apraudzīti.

Es redzēju kaimiņos sievas tek rindiņā:
Ja būs man Dievs vēlējis, es dabūšu krustabērnu.

Dažas dienas pēc radībām, citur dienu pirms krustabām rīko pirtīžas. Tā ir mātes un bērna pirmā kopējā mazgāšanās un pēršanās pirtī, kam seko mielasts.

Kas žagarus brikšķināja pirtes ceļa maliņā?
Mīļa Māra brikšķināja, pādei pirti kurināja.

Ziņa par krustabās iešanu vissenākos laikos gājusi no mutes mutē dzimtas locekļu starpā. Vēlāk kūmu aicināšana ir tēva ziņā. Šo rituālu sauc par kūmu aicināšanu.

…