Krustojumu metodes izmantošana ģeodēzijā

Ģeodēzijā izšķir vertikālo un horizontālo uzmērīšanu. Krustojumu metodi pielieto horizontālajā uzmērīšanā1. Šo metodi izmanto strādājot ar teodolītiem2. Izšķir dažādas krustojumu metodes – tiešo, pretējo, sānisko un lineāro. Katru no šīm metodēm pielieto citā gadījumā.
Krustojumu metodē punktu stāvokli nosaka, balstoties uz dotajiem augstākas pakāpes atbalstpunktiem, krustojot taisnes, kas noteiktas ar leņķu mērījumiem. Ja leņķi mērīti dotajos punktos, krustojumu sauc par tiešo, ja tie mērīti nosakāmajā punktā vai divos nosakāmajos punktos, - par pretējo, un gadījumā, kad leņķi mērīti gan dotajā, gan nosakāmajā punktā, - par sānisko. Analītiskajos krustojumos tiek aprēķinātas ar krustojumu noteikto punktu koordinātas. Leņķu mērījumi grafiskajos krustojumos tiek aizstāti ar to grafiku konstruēšanu. Punkta stāvokli var noteikt arī ar lineāro krustojumu, kurā tiek mērīti punkta attālumi no dotajiem augstākās pakāpes atbalstpunktiem.1
Krustojumu metode tiek pielietota arī atsevišķi, parasti nepieejamu situācijas punktu uzmērīšanā (punkts M 1.att.), tomēr biežāk to izmanto esošā atbalstpunktu tīkla sabiezināšanai.
Līniju krustojumu metode – šo metodi lieto tajos gadījumos, kad uzmērāmā kontūra atrodas tālu no maģistrāles un uzmērīšana pēc taisnleņķa koordinātu metodes, nospraužot garas perpendikulars, būtu neprecīzs.
Uzmērīšanu pēc līniju krustojumu metodes veic šādi: uz līnijas P12 – P13 (2.att.) izvēlas punktu A, kas novietots tuvāk uzmērāmai kontūrai. Izmēra līnijas P12 – A garumu. Pēc tam izvēlas uzmērāmās kontūras raksturīgākos izliekuma punktus, izmēra attālumu no punkta P12 un punkta A līdz izvēlētajam punktam 1, 2 un 3. Izveidojas vairāki trijstūri, kurus konstruējot plānā, iegūst punktu 1, 2 un 3 stāvokli, pēc kuriem var novilkt līnijas 1 – 2 – 3 kontūru.…