Krustziežu jeb kāpostu dzimta (Cruciferae jeb Brassicaceae) ir ziedošu divmāju augu dzimta. Viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi. Lapas ir veselas vai dalītas, bez pielapēm. Ziediem ir četras krusta veidā izvietotas kauslapas un vainaglapas, auglis- pākstenis vai pākstenītis. Dzimtā ir aptuveni 350 ģintis un 3000 sugas. Krustziežu dzimtas galvenais izplatības areāls ir ziemeļu puslode. Daudzi krustzieži jau kopš seniem laikiem tiek izmantoti cilvēku vajadzībām. Starp tiem īpaši izceļami eļļas augi (sinepes, rapsis u.c.), dārzeņi (redīsi, kāposti, mārrutki, rutki, rāceņi, kabači, ziedkāposti), lopbarības (kāļi un turnepši), košumaugi (lefkojas, alises), ārstniecības (pērkonenes) kultūras. Šajā dzimtā ir arī daudz nezāļu- ganu plikstiņi, zvērenes.
Lielākā nozīme cilvēkam no šīs dzimtas ir Brassica ģintij, kurā ir aptuveni 35 sugas, izplatītas Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, galvenokārt Vidusjūras apgabalos. Šī ģints iekļauj kāpostus un citas cilvēkam nozīmīgas sugas.…